Ķerzatas marķieris
Šis ieraksts ir domāts man pašam un kaimiņam Jašam.

* * *

Ir 2010. gada 7. jūlijs (7/7/2010).

Šobrīd esmu sasniedzis zemāko punktu apmēram 5 pēdējo dzīves gadu laikā. Peldēšana pa straumi, nespēja neko izdarīt, dzīves apnikums, parazitēšana, egoisms, slinkums, gara kūtrums, ne-radošums, nesabiedriskums, neplānošana, nedomāšana, nekārtība, haotiskums, man vairs nekam nav laika (vienmēr steidzos un vienmēr nokavēju) utt. html utml.

Mana no reptiļiem mantotā smadzeņu daļa ir guvusi virsroku.

Un manai racionāli domājošajai apziņas daļai šis stāvoklis ir visnotaļ apnicis.

* * *

[Augšup]ceļa taciņas man jau ir samērā skaidri apzinātas.

* * *

Tomēr šoreiz būšu uzmanīgāks ar visām tām apņemšanām. Esmu jau smagi mazliet “apdedzinājies”, nostādot nereālus mērķus un iekšēji sabrūkot, kad tos, protams, sasniegt neizdodas.

Forši ir teicis Shunryu Suzuki: “All of you are perfect just as you are and you could use a little improvement.”

Tātad viss ir kārtībā jau šobrīd, tagad un te; un var mazliet uzlaboties :-)

* * *

Un, protams, Y SO SRS ^_^