Ceturtdiena
Piecēlos plkst. 11.25

Kamēr gulēju, pie iepriekšējā pukšķa puksta ieraksta tika dedzināts uz nebēdu, rīta prieks, paldies jums, meitenes. Tas taču BIJA humors? :-)

Ir konstatēts fakts, ka atgriezties pie celšanās plkst. 7 no rīta neizdosies, un pūles kaut ko mainīt tikai lieki iztērē manas intelektriskās un fiziskās kapacitātes, izraisa nomāktību un neproduktīvitāti! Īsti sevi pie pūcēm nepieskaitu, bet nu man par to domāt ir apnicis — ir tik daudz kas cits, ko darīt!

Nomāktība nerullē! Tāpēc — ieslēdzu plānu B: vairs nekādus modinātājus, viss lai notiek dabiski. Dzīve bez modinātāja — jau tas vien izklausās jautri un patīkami! :-)

Kad režīms izdomās pamainīties, tad arī pamainīsies, kas zina, varbūt pēc pāris mēnešiem atkal celšos piecos no rīta :-)

— — —

Pašpārmetumi vispār ir tāda jocīga lieta — kamdēļ gan pārmest pašam sev kaut ko, ja ar šo pārmešanas pienākumu lieliski tiek galā citi cilvēki? Savukārt citu cilvēku vārdus var mierīgi laist gar ausīm, tas ir dubults labums: i pašam nekas nekait, i tiem cilvēkiem vieglāk paliek, kad izventilējas mazliet :-)

— — —

Mazliet satrauc tikai viena lieta — svētdien pusmaratōna distancē starts ir plkst. 8.30, būtu jocīgi to nogulēt :-D Kolēģi iesaka neiet gulēt vispār ^________^

— — —

Tikko pa logu vējš iepūta pieneņpūku :-)

— — —

Bet nu — foršā dušā, un uz darbu! Pa ceļam vēl garšīgas brokastpusdienas Tērbatas ielas "Fabrikā". Vai dzīve nav skaista? :-)