Otrdiena, oktobris, 26, jēj.
Piecēlos plkst 14.55; miegs, kā vienmēr, nebija devis atspirdzinājumu, bet trulu nogurumu un galvassāpes.

Lieki piebilst, ka biju domājis celties plkst. 7-os un uzsākt jaunu skaistu dzīvi :-/ Sagrautas ilūzijas un kārtējais aplauziens, aizveru acis un smaidu, a kas cits atliek LOL.

Malējās dienas biju kļuvis pavisam mīksts — dušā lietoju silto ūdeni. Šodien, par laimi man, siltais ūdens neatnāca. Auksts ūdens atsvaidzina daudz labāk.

Rīt darba intervija, uz kuru nebūšu gatavojies. Ja (kad) aplauzīšos, tad tas būs bijis tikai likumsakarīgi un pelnīti. Nau jau vērts iztaisīties labākam, nekā esmu. Vajag tādu viedokli no malas, kas pateiktu, cik nolaidies esmu, tikai tā būs iespējams progress.

Ir plkst. 16.10. Nez kādā veidā esmu atkal nomuļļājies stundu un ko esmu padarījis? Tikai nomazgājies, saklājis gultu un saģērbies. Enīvej, tagad iešu uz barības fabriku bāzt sevī organiskās vielas, lai šis ķermenītis spētu eksistēt vēl dažas stundas ilgāk, klumburot pa šo jauko pasaulīti.