Wed, Nov. 9th, 2011, 11:39 pm
baz

Tā, šodien esmu izdarījis vienu lietu, kas mani baida* [potenciālās izgāšanās dēļ] [tagad jāgaida izgāšanās vai panākums], tagad varu izpausties cibā, ņemot vērā, ka tuvojas pilnmēness.

Ziņoju, ka vietējās aklimatizācijas procesā esmu spēris soli uz priekšu, apņemoties iemācīties Igaunijas himnu no galvas. Pirms saķerat [savu] galvu un neizpratnē vaicājat, vai viņš ir saspiedis [savu] galvu, sniegšu jums atbildi priekšlaicīgi. :)

Korim drīzumā paredzēts koncerts un, es tā noprotu, programmā būs arī Igaunijas himna un nebūtu piedienīgi vietējā kora sastāvā (savā ziņā izliekoties par vietējo) dziedāt valsts himnu, nezinot vārdus.

Labā ziņa ir tāda, ka, diskutējot ar vienu igauni, kas gandrīz bez akcenta runā latviešu valodā, par latvieša mēlei grūti izrunājamām igauņu valodas skaņām, saņēmu vērtējumu, ka esmu jau iemācījies labi izrunāt visdīvaināko no visām šīm skaņām: õ.

Man šķiet, ka vēl kaut ko vēlējos teikt, bet esmu visu jau aizmirsis. Atcerējos. Šo mūsu internacionālo sarunu klausījās kāds amerikānis, kurš ir lielā mērā apguvis igauņu, latviešu un lietuviešu valodas, un brīdi vēlāk saruna nonāca līdz praksē jau iepriekš pārbaudītajam piemēram, ka amerikāņiem ir ārkārtīgi lielas grūtības iemācīties izrunāt latviešu valodas skaņu "ķ". :)

Man patīk šīs kultūru un valodu "sadursmes". Šo es pievienošu jau tā garajam sarakstam, no kura atkarībā no garastāvokļa smeļos atbildes, kad kāds vaicā, kāpēc esmu atbraucis uz Tartu.

* atsaucoties uz zināmo Mērijas Šmičas/Baza Lurmana gabalu "Wear Sunscreen", paldies, [info]begemots, par atgādinājumu.

Thu, Nov. 10th, 2011, 10:12 am
[info]zimbabve

O jā, man vienmēr jautri, kad vienu paziņu ārzemnieki cītīgi sauc par Džidži :D

Thu, Nov. 10th, 2011, 10:24 am
[info]kautskis

Oi, man ir izstrādāta neliela rokasgrāmata, kā drīkst un kā nedrīkst izrunāt manu vārdu.

Latvijas krieviem nav pieļaujama forma Ģiģis. Ir pieļaujams Dыdzыs.

Anglosakšiem nav pieļaujams Dizis; vajag izmocīt vismaz Did this.

Franči vispār ir razpizģaji, bet gana ātri iemācās, ka es neatsaucos uz zzzz. Ar lielām pūlēm var izspiest Didsis, kas ir pieņemami. Un, ja man ļoti, ļoti, ļoti negribas nodarboties ar izrunas vingrinājumiem, drīkst saukt arī par Didier (izrunas vingrinājumi gan ir vēlamāki.)

Igauņi man arī gribēja pielipināt stulbas lokalizācijas, bet beigās tomēr puslīdz ciešami iemācījušies ļoti akurāti un kārtīgi izrunāt Didzis.