Viņa te atsaucas uz vienu gadījumu, kuru cibā laikam neesmu aprakstījis — kādā šīs vasaras vīkendā Vecrīgā novēroju totāli sadzērušos meiteni, kuru gribēju iesēdināt taksī, lai tas aizved šo uz mājām. Taksi izsaucu ar savu mobilo, taksiste sākumā atteicās vest, bet, tā kā man bija pa ceļam, piekritu braukt līdzi. Brauciens ilga no Vecrīgas līdz Uzvaras parkam — meitenei mazliet parāva uz augšu un taksiste uzreiz deva pa bremzēm: "Tagad maksāsiet par tīrīšanu!". Pēc nokaitētām diskusijām (arī ar taksistes izsaukto apsardzes ekipāžu), kuras laikā tā meitene, kas kājās neturējās, bet bija pamanījusies nobalsot policijas ekipāžu un aizbraukt sazin kur, man nācās atpogāt maciņu un samaksāt par savu muļķību.

Tas gan nenozīmē, ka es piekrītu pikaso teiktajam. Ir tomēr atšķirība starp dzērumā sastrādātām muļķībām (tai augstāk minētajā gadījumā arī pats biju nedaudz iereibis), un šādām stopotāju-braucēju attiecībām.

nē, stopotāji paši rēķinās ar visu ko - gan ar šādiem gadījumiem, kad paveicas un kāds palīdz, gan ar to, ka var nākties gulēt mežā. viņi ir sagatavojušies visam un visam ir atvērti. un tādiem, kas ir skaidrā prātā un rēķinās ar vairākām iespējām un gatavojas, tiem ir forši piedāvāt ko/palīdzēt.
stulbas, apdzērušās meitenītes ir pavisam, pavisam kas cits.