Frendliste apstājusies šādā nakts stundā? Nav ko palasīt? Tad lūk, lasiet, ko es jums teikšu.

Bla bla bla, te kaut kas pārgudrs par globālām lietām.

Te kaut kas mazliet smieklīgs.
<lj-cut>
Te es mazliet atgriežos pie nopietnām tēmām, bet, tā kā esmu ieguvis labu garastāvokli aiz sava smieklīgā joka (haha, vēl aizvien vārtos zem galda), tad šajā rindkopā es nopietno tēmu izklāstu mazliet nenopietnā formā.

Šī rindkopa ir tāda pagara, to neviens nelasa, pārsvarā tur ir tikai verbālā caureja. Vai nav vienalga, par ko es rakstu šai rindkopā?

Te es nonāku pie filozofiskām tēmām, pievērsiet uzmanību - tieši filozofiskām tēmām, nevis nopietnām.

Tad nākošā rindkopa kļūst mazliet garlaicīga, jo man sāk aptrūkties stāstāmā, lai gan pats es to nemaz nepamanu.

Šeit es citēju kādu klasiķi, turpinās nopietns/nenopietns tēmas izklāsts.

Ap šo brīdi man ir galīgi apnicis drukāt bezsakarīgu tekstu un es pievēršos savai tuvākajai apkārtnei, sāku aprakstīt to, kas man uz galda.

Nu ir totāls iedvesmas trūkums, tāpēc es vienkārši klausos mūziku, un novēršos no ieraksta rakstīšanas pavisam. Pasērfoju internetu, ielūru "draugos".

Rodas ideja kaut ko uzrakstīt par mūziku, kas skan - tāpēc šajā rindkopā ir kaut kāda improviācija par kādas man tīkamas dziesmas saturu.

Tagad man ir totāli apnicis nepārtraukti rakstīt pilnīgas muļķības jau kuro stundu, tāpēc es mazliet nokaunos un sāku apsvērt domu, kurā vietā likt <lj-cut>.

Sāku labot drukas kļūdas, kuras, kā izrādās, ir papilnam. Uznāk pēkšņa kritiska attieksme, un es no šī ieraksta vispār izdzēšu to rindkopu, kur rakstu par "filozofiskām tēmām, nevis nopietnām".

Nekādi nespēju izdomāt, kādu virsrakstu likt šim ierakstam. Galu galā, es taču rakstu par tik daudz dažādām lietām, bet nav nekāda kopsaucēja. Izšķiros par vienkāršo un lakonisko "Virsraksts".

Jūzerpikčers. Current music. Preview. Post entry.