Izveidoju kopienu overheardinriga. Tiem, kuri pazīstami ar Overheard in New York un citiem tādiem resursiem, viss jau būs skaidrs. :)

Info neiesvaidītajiem: publicējam uz ielas/sabiedriskajā transportā/skolā/universitātē/parkā/naktsklubā/kafejnīcā nejauši vai jauši noklausītas sarunas dialogu formātā. Uzsvars uz smieklīgiem un/vai interesantiem tekstiem.

Sākam laika atskaiti spama maratonam. No šī brīža es sāku rakstīt nākamo ierakstu vai vairākus ierakstus pēc kārtas.

Pēc 2 h: Laikam pietiks ņemties. :)

Nesen ar markizu sēdējām kādā Āgenskalna pagalmā un, nesteidzīgi pīpējot, spriedelējām par šo to. Tā tapa atklāsme, ka interneta sērfotājs latviski jāsauc par tīkla bridēju. Pierakstiet, biedri! (c) markizs, ja kas.

Mana mamma ir salasījusies žurnālus gan latviešu, gan krievu valodā, un tur visur tagad rakstot par blogiem. Tā kā viņas abas ar manu māsu pus-pa-jokam, pa pusei pa nopietnam cītīgi seko vismaz tādām populārzinātniskām tehnoloģiju ziņām kā "Nākotnes parks" un zina atslēgas vārdus "bluetooth", "wifi", "flash atmiņa", "usb", utt, tad man bija arī jāpastāsta par blogiem.

Īsais kurss blogos ietvēra gan Brad Fitzpatrick bildes nejaušu atrašanu, gan precizētu info, ka pasaulē esot ap 60 miljoniem blogu - lēšu gan, ka lielais vairums ir spams. Savukārt Krievijā esot baigais trakums ar tiem blogiem, demonstrēju gan šo to no livejournal, tāpat parādīju arī cibu - sak', arī Latvijā šī subkultūra ir diezgan izplatīta, bet necentos afišēt, ka arī es te dzīvojos. (Man vispār jau ilgstoši māc pārdomas, kam IRL'ā stāstīt par manu cibošanos un kam nē.)

Jā, arī tas, kas ir pieejams draugiem.lv, ir savā ziņā saucams par blogiem. Ak, jā, atgriežoties pie plašā runeta, viņiem ir arī sava valoda, kurai nekādi nevarēju atcerēties nosaukumu. Tagad sameklēju (un manos meklējumos yandex.ru meklētājs man piedāvā labot "аффтар" par "афтар" - tā teikt, pareizrakstības likumi ir ieviesti). Jau tālajā 2005. gadā krievu Newsweek publicēja rakstu "Русский язык: Новый русский язык, нах", bet Vikipēdijā, protams, ir visi piemēri.

Em, kas vēl? Nu jā, mamma tā arī līdz galam nesaprata, kāda no tā jēga, tad nu ilustrēju to ar piemēru par rakstniekiem, kuriem tā ir kā iespēja komunicēt pa tiešo ar saviem lasītājiem.

Šodiena - paģiru diena. Nēnu, it kā visu atceros, bet tomēr tāda sajūta, ka sagāzti kaut kādi podi, par kuriem es nezinu.

Kā nesen rasbainieks atzina, "Rīga aiznes" (vai kā nu tur bija) :) ar domu, ka kaut kur dodoties, nevari zināt, ar ko tas viss beigsies. Nez, varbūt tāds režīms ir ieslēgts uz visu dzīvi, bet Rīgā tas tiešām ir jūtams.

( klik )

Labrid, zvēruļi!

Šodien jūtos pēc cilvēka, tāpēc atkal varētu gāzt kalnus, piemēram, iztīrīt istabu.

Un tad vēl, runājoties ar draugiem, mēs pārspriedām aktuālo tēmu - laikapstākļus. Tā un šitā, es saku: "Njā, sniegu solīja jau no rīta, bet, kad braucu uz darbu, tikai mazliet pidžināja lietus." Pateicu šitā, un sāku domāt. Mani draugi nav nekādi valodnieki, un diez vai kaut ko pamanīja, bet vai meinstrīma latviešu valodā ir tāds vārds "pidžināt"? Zinu, ka es to vārdu esmu iemācījies no manas vecmāmiņas, kura dzimusi Kandavas pusē un lielāko mūža daļu nodzīvojusi Ventspilī. Tagad papētīju un šur tur internetā esmu atradis šo vārdu tai pašā nozīmē "pilināt", runājot par lietus pilēm, bet mazliet biežāk atrodas piemēri, kur šis vārds lietots kā sinonīms vārdam "čunčināt" jeb lēni pārvietoties. Un tad vēl, protams, piemēri, kur īsti nevar saprast. Ar pidžina [angļu] valodu te nav nekāda sakara.

Nemiers iekšā. Jūtos kā kaķis, kuram nedod ēst. Staigāju apkārt, šurpu turpu, trinos, kaut ko pie sevis ņerkstu. Tā vien prasās darīt kādu nedarbu. Skat, skat, ka tik neizlecu pa logu un nedodos nakts gaitās. (Pirmais stāvs, no worries.)