Mana mamma ir salasījusies žurnālus gan latviešu, gan krievu valodā, un tur visur tagad rakstot par blogiem. Tā kā viņas abas ar manu māsu pus-pa-jokam, pa pusei pa nopietnam cītīgi seko vismaz tādām populārzinātniskām tehnoloģiju ziņām kā "Nākotnes parks" un zina atslēgas vārdus "bluetooth", "wifi", "flash atmiņa", "usb", utt, tad man bija arī jāpastāsta par blogiem.

Īsais kurss blogos ietvēra gan Brad Fitzpatrick bildes nejaušu atrašanu, gan precizētu info, ka pasaulē esot ap 60 miljoniem blogu - lēšu gan, ka lielais vairums ir spams. Savukārt Krievijā esot baigais trakums ar tiem blogiem, demonstrēju gan šo to no livejournal, tāpat parādīju arī cibu - sak', arī Latvijā šī subkultūra ir diezgan izplatīta, bet necentos afišēt, ka arī es te dzīvojos. (Man vispār jau ilgstoši māc pārdomas, kam IRL'ā stāstīt par manu cibošanos un kam nē.)

Jā, arī tas, kas ir pieejams draugiem.lv, ir savā ziņā saucams par blogiem. Ak, jā, atgriežoties pie plašā runeta, viņiem ir arī sava valoda, kurai nekādi nevarēju atcerēties nosaukumu. Tagad sameklēju (un manos meklējumos yandex.ru meklētājs man piedāvā labot "аффтар" par "афтар" - tā teikt, pareizrakstības likumi ir ieviesti). Jau tālajā 2005. gadā krievu Newsweek publicēja rakstu "Русский язык: Новый русский язык, нах", bet Vikipēdijā, protams, ir visi piemēri.

Em, kas vēl? Nu jā, mamma tā arī līdz galam nesaprata, kāda no tā jēga, tad nu ilustrēju to ar piemēru par rakstniekiem, kuriem tā ir kā iespēja komunicēt pa tiešo ar saviem lasītājiem.