Anne ([info]puuce) rakstīja,
@ 2015-07-25 14:25:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Dzīve mani nokērusi aiz astes un piespiedusi pie sirnas. Nevaru nedomāt par tās īsumu, ierobežojumiem, bailēm no slimībām un tā. nevaru nepalasīt par disku trūcēm & nevaru lasīt arī, jo esmu jau pāršausminājusies.
vai nu iemācīšos, ka neko plānot nevar, vai "bust".

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jojo
2015-07-25 15:53 (saite)
jā, rumpīša novalkāšanās un paša mirstīgums iegāž pa pieri kā ar mietu, un vismaz mani iespirālēja citā virzienā (pēc acs operācijām), ka jāmeklē dzīves jēga un kaut kā jāmācās sadzivot ar dzīves nedrošību un neparedzamību. kaut kā mācos, es nezinu, vai sanāk, bet, jā, kaut kas jau mainās gan.

es zinu, ka tu izķepuriesies. :) sajūtas kā piedzimstot un iet daudz ilgāk.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?