problēma jau nav bankā, bet tajā, ka pakalpojums "piezvani un pārdod konkrētu preci" ir slikti sagatavots, acīmredzot tie ir kaut kādi pilnīgi no malas nolīgti cilvēki, kas iemācījušies vienu tekstu un vispār nestrādā bankā
Tātad problēma tomēr ir bankā, jo banka jau nolīgst tos runātājus. Vai tad viņi paši uz savu galvu zvana?
jā un nabaga švēdbankai viņus uzsūta ļaunprātīgi ārvalstu kreditori, lai grautu jau tā slikto latvijas ekonomisko situāciju ;D
nē, ja nekļūdos, pēc apraksta izklausās, ka zvanītājs bija tāds pats ar dzīvi un darbu neapmierināts latvietis, kā tie, kas sašutuši par viņa zvaniem
Es nebiju sašutusi par viņu zvanu. Drīzāk par nekonsekvenci - sākt sarunu ar to, ka viņi ir pateicīgi, ka tik ilgus gadus esmu viņu kliente, un tad sākt bla-bla par saviem piedāvājumiem, kuri uzkaras ar vienkāršu jautājumu par to, ko vajag man. Neredzu efektivitāti šādiem zvaniem, jo tie tiešā veidā apmierina viņu vajadzības pēc atskaitēm augstākstāvošajiem - jā, apzvanām klientus, stāstām, etc. Un ne mazākajā mērā nav atbilduši MANĀM kā klienta vajadzībām. Galvenais stāsts tomēr ir par to.
bet dzīvē, tavuprāt, visam ir jābūt ideāli
Demagoģija ir speciāls kurss filozofos vai kā citādi apgūta?
"Es nebiju sašutusi par viņu zvanu. Drīzāk par nekonsekvenci..." un kas - šī nekonsekvence bija ārpus zvana?
parādi man ar dzīvi un darbu neapmierinātu latvieti, kas sašutis par viņa (viņa?) zvaniem
ieraksts sākas ar vārdiem "par ko es nemīlu Swedbank..." tālāk seko iemesla apraksts - vakardienas zvans. domāju, ir gluži dabiski secināt, ka zvans, kura rezultātā tu kādu aktīvi nemīli, ir izraisījis "sašutumu" (kā to nosaukt, nav būtiski - negatīvu reakciju, ja vēlies)
p.s. cilvēks, kurš ir apmierināts ar dzīvi un darbu, visus mīl - tā nav demagoģija, bet dzīves pieredzē balstīta pārliecība
nez - man liekas, ka tu pārāk aizraujies ar vispārinājumiem
tāds nu es esmu - aizrautīgs clvēks