| zooloģiskajā dārzā tīģerus baroja ar dzelteniem cālēniem. kopēja atnesa kasti ar cālīšiem, izbēra tos tīģera krātiņā uz grīdas, kur tie čiepstēdami skraidīja šurpu turpu, bet tīģeris starp tiem staigāja un pa vienam uzlaizīja. kad tīģeris bija pieēdies cālēnus viņš atkrita uz krātiņa grīdas un aizvēra acis. sprīža attālumā no viņa nāsīm stāvēja vēl pēdējais dzīvais cālēns. tīģera elpa tik stipri plūda no viņa nāsīm, ka cālēnam plīvoja spalviņas. cālēns stāvēja un trīcēja, vairs nečiepstēja un šūpojās tievajās kājiņās no vieniem sāniem uz otriem. šūpojās šūpojās, neizturēja mazā sirsniņa un viņš nokrita uz vieniem sāniem - plokš! - un beigts. |