nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.

es jau neko, to feisbuks

Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī.
Klusums. Rotājumi. Sniegs.
Noķēru Jaunā gada sajūtu.
Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.

Dodos uz Liepāju, un gribas ēst. Reiss K7937. Vēl
tikai Rīgā sastrēgumos. Nāk miegs. Sāp galva. Gribas ēst.

Izskatās kā ārzemēs.

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

doktors Vatsons - nēģeris... labrīt! vēl tik man vajadzētu redzēt arī Henriju VIII, karali Arturu un Žannu d'Arku kā nēģerus. tad varētu pat neredzēt Parīzi un mirt.

nu kas tā traukiem ir par riebīgu neķītrību - visu laiku piešmucēties?! mazgā, cik gribi,- vienalga mājās ir netīri trauki, kuri atkal ir jāmazgā. verdzība jau it kā sen atcelta, bet visu laiku sajūta, ka esmu netīro trauku vergs...

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

Vecais Henrijs

Bail atvērt darba datoru. Visi nāks istabā.

Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere!

Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas.

Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt.
Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas?

Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case.

Ovālais tīdiasijs

Tik darbīgs sapnis, ka jūtos piekususi.
lifti, lidostas, zvejas laiva, sporta zãle ar tumšzilu grídu uc
koferu krāmēšana. nepaspēju visu salikt, sarunāju,
ka aizbraukšu uz Somiju pēc pārējām mantām 4. maijā.
beigās vēl nācās iet uz randiņu ar Raselu Krovu, visp nekad nav interesējis.

šie ir laiki, kad grūti atrast, ko skatīties, bet, kad atrodas, tas iesit stipri
Bang bang (2025)
https://ww4.tinyzone.org/movie/bang-bang-1630860147/

Tikko klausījos balsis iekš putni.lv, un likās, ka ir maijs vai jūnijs

Izejot laukā ar suni, es viņam svilpoju kā pavasarī viens putns, nezinu, varbūt strazds, bet, atnākot istabā, nekad to
meldiņu neatceros.

Līdz šim likās, ka Latvijas diplomātijai iesākt ES prezidentūru ar Charlie Hebdo varbūt bija izaicinoši. Bet starts ANO Drošības padomē ar Venecuēlu ir nākamais līmenis.

Gāju uz bodi pirkt hiacinti, jo tagad jāgaida pavasaris, bet aizmirsu, ka jāgaida pavasaris, un nenopirku. Nopirku lielo iepakojumu zewa ruļļu

Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. 

izkliedētās prātulas atnesa kaut ko sakausējamu. viņš steidzās un iesprūda un tad viņš sažuva un viņam bija dzīvība pa dzīslām vēl, bet nebija āmura. kur dabūt āmuru ar garšīgu sakausējumu, kur uzņemt spirdzinošo. to vajadzēja un to darīja kolektīvs, kamēr viņš skatījās televizoru, filmas, modes un ēda garšīgus augļus. tie viņu spēcināja un darbināja spuldzītes, bet krita aizkari visu laiku virsū, par parfīmu cīnījās gaļēdāji un viss apstājās, nekas neturpinājās, tikai inerce vienmēr vēl bija ar lecamauklu, bet, fū, tas nebija tas, tas galīgi necēla kājās un nenesa uz rokām, uz pleciem, tas pūdēja tīrā sīvumā, tās nāves nāca virsū un gāja cauri, tām nepieķerdamies viņš nepieķērās nekam, lai gan vajadzēja tikai saprast būtiskas nianses, tās ar nažiem dūra sirdī un dīdīja ārā no šūpuļa, tās krāmēja virsū rūgtumu, aizvainojumu un tālvadības pultis, attālināto izglītību un pastarpinātos dūrienus dūrēs darītājs un atpakaļskats uz rūdītā tērauda galīgi negatavs rūpals rausis un šņaks viņš nodūra sevi sirdī un saīga, visiem pietika ikdienas, visiem tās bija pārpārējm, tikai ne viņam, viņam galva nolūza un zari sapinās, viņš vilka kaut ko un neko nezināja, neko nevilka, jo bija ar kaut ko nospiests ar snīpi piespiests pie lūztoša zara, ar atkalas grēdām sabradāts un iemīts, elsoja un tirināja kājas, rakās iekšā pilsdrupās, veikalu drupās un kinoteātru drupās, rakņājās miskastē un staigāja saulē, tūlīt jau elpas malku sasniegs, tūlīt ieelpos un atkal kritīs kupenā, kritīs vienā kurpē, otrā kritīs kāds cits ar kanalizācijas cimdiem rokās, ar rūķīšiem acīs ar āboliem vaigos ar spiedpogām režģos un surogātos, viņš bija demiurdzēts, viņš bija sabojāts, sakonektēts, saplacināts, sairdināts un aizsūtīts bandrolēs diegu spolēs saulrietos un karietēs ar krakšķošiem rietošiem diližansiem brēkdams klusu ciesdams klusu ciesdams ciezemietis klaburčūska klabētājs krutka krizantēma piemājas oliveļļa režģa snaipis pirksta dūris nedienu lecamaukla kurla pampaka lidojošais auskars bezsamaņas kluksti visi viņa pirksti lēkāja, bet pats nekustīgs cieta krūtīs cieta pēc elpas lecamauklas košļādams košļādama nelaimes iemiesojums strutu puduris klimpu klīsters kauzalitāte cirvis krūtīs mellužu stacijas laikraksta redaktors ar vecām mēbelēm lietišķš savos paradumos deģeneratīvs lustīgs uz spicas virpas kurls pret pasauli nievājošs neciešams kunksts un vējbaka metāllūznis stingras plaukstas pionieris vecticībnieks ledus laikmeta līmlente strutu puduris atkrāpojums mežģīne liedsalniņa viņš pat sev neko labu nenovēlēja nenovēlēja labklājību izdošanos un panākumus nenovēlēja atlāgotu sadzīvi sakārtotu santehniku un apkures sistēmu autobiogrāfiski pakāries lodāmurs trušu dīrātājs kailais ametists murgu vācele simtprocentīgs futīlis beidzot nodevis floti nodevējs arestants uz izdzēšanu notiesāts izkaisāms un izsmērējams neievērojams nepamanāms nepatīkams skats sašķobītu seju daļēji paralizētu atbaidošu auru atgrūdošs un stopkadrs atnāca un teica, tu taču esi īsta cūka, vai tad tu nezināji, ka tā būs ko tad tu spītējies lecamauklu pie augslējām pielīmējis un domā tikai izdomājis ka domā tikai sapratis neko nav neko nav ņēmis vērā visu palaiž garām tiecās tālē pēc zīlēm un atmet visas dzīslas visus elpvadus atmet un cieš no nenovēršamības vidutājs nedataisītais saulkstariņš ar kaku piegaršu visa puve viņa paspārnē visu veselību atdevis par šmaucēju visu izšņaucis uz ielas pie vārtiem sačurātās biksēs pieskrūvējies dildo nācijas nepārvarāmais pārstāvis nepārvārāms un necepjams cūkām atdodams kopā ar naglainām velēnām nekādas mīlestības tikai autobusu izstrādāto motoreļļu smērēt uz kapilāriem un lekt grāvī ar galvu pa priekšu tulznu ķēniņš padibene grausts miskaste stūrgalvīgs un kantains nepieņem labo, noraida labo, atgrūž labo, sapiņķerējies sapratnē par labo un ļauno neatšķir kauzalitāti no prieku mēra nepieskaitāms nededuktējams nepieslēdzams kopējai apgādei saslauka perdelis pūpēdis kundziņš ar izbirušiem zobiem salauztu spieķi sapuvušiem kruķiem lētiem implantiem īssavienotiem sapratnes atbirumiem sliktas konstrukcijas robotizēts muļķis klimpu šķērsgriezums sirds didakts sirds slimnieks palātas ermoņika laikapstākļu biedēklis mauritānijas cilvēkēdāju pārpalikums sapuvučais aiznadzis strutojošas skabargas un skropstas lidojošā prātvedera gāzes.

Oslo WC

Šņekpepons

bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām

Tikko attapos, ka JG neko neievēlējos.
Jāpaļaujas.

Vakar 23.40 vēl paspēju katlu piededzinot, vārot sunim tītara fileju