karoče apraudājos kā tāda dura
domāju šodien - labi, štrunts ar to transportu, aizkulsimies kaut kā uz to Kaķīškalnu ar sabtransu.
Sāku pat visu krāmēt. Pat paņēmu savus bleidus nevis garās slēpes (lai mazak un vieglāk), saliku somāt tikai zābakus abām un mēģināju kaut kā pieķimerēt klāt slēpes. Un tad sapratu, ka nebūs.. :/ Tas viss pašākums jau sver tonnu, izjuks pie pirmās pakustēšanās. un tur vēl nav ielikts iekšā nekas no paikas, nekādi cimdi, nekādas zeķes, vēl kas nu tur būtu vajadzīgs. Vēl meitai ķivere. Protams, kaut kau jau L arī panestu, bet ne jau tak x kg smagas slēpes 2x3+km.
Un tas jau vēl nozīmētu iet uz trolejbusu, tad iet uz vilcienu no trolejbusa, tad iet ar to visu 2,5km pa Siguldu. Un pēc slēošanas to pašu visu atpakaļ.. Pacēlu somu, pagāju 5m pa dzīvokli, sapratu, ka tur iekšā būs vēl 5kg, kas juks un bruks uz visām pusēm, un, ka es to nevaru.
teicu meitai, ka nebūs, ka nebrauksim.. - Bet es gribu braukt slēpot!
Un jā - tad es saku raudāt. Jo es arī gribu, bet es redz esmu tiks stulba, ka 45eur par tikai nomas auto šādam pasākumam es tomēr tērēt negribu (tā man sanāk šķiet aptuveni dienas alga), ar sabtransu es šādi aizkulties nevaru/nemāku. Pati pirkt auto, lai tas nedēļu stāvētu pie mājas, lai vienreiz nedēļā izbrauktu, arī kaut kā nesaprotu jēgu.. Un, jā - tā kā mums, lai kkur vispār nokļūtu, vajag auto, kura man nav, tad varu tikai sēdēt un raudāt. Stulbene vnk.