pirms pāris nedēļām mums ikrīta matu taisīšanas vājprāts meitai beidzās ar šķērēm
vnk viņa parasti pa nakti tur saveļ dredus un tad bija skandāls teju katru rītu uz 10 minūtēm ar sukai izplīsušiem zariem, asarām un bļaušanu mums abām..
tgd it kā gaidu frizieri, lai pielīdzina to aizmuguri,jo nu es tur tā hodā - robiem, un tā. Da i vēl šķībi. Palika kkur aptuveni līdz pleciem, tādi
tgd meita pie katra rīta pinkuļa ķemmēšanas lūdz, lai es apsolu, ka nākamajā rīta vnk ņemšu šķēres un nogriezīšu nost pavisam īsus kā puikiem..
Pati paņemšot šķēres un nogriezīšot.
-Jo?
Jo taču ataugs! Un tak izrādās nemaz nesāpot, kad griež!

Es tgd pat nezinu, ko darīt. šķēres viņai pašai nedodu :D