tad tāpēc nevajag pusslimam braukt ar auto
Visupirms jau turpceļā nepamanīju, ka es tak biju netīšām nolocījusi pret krūmiem to labo spoguli. Kamēr tiku līdz kādam krustojumam, kur atlocīt atpakaļ..
A atceļu vispār nebiju paskatījusies.
No Čiekurkalna 3.šķērslīnijas. Vispirms apmetu loku, lai saprastu, ka atpakaļ uz Zemgala Gatves man netikt, jo tur tāds maz posmiņš ir vienvirziena iela. Nais. Labi - tad nu vālēju pa to Gaujas ielu, atdūros kaut kādā čuhņā. Vēlēju tālāk un atdūros pie VID ēkas. Tad man tak vajadzēja būt gudrākai par savu atmiņu - izbraucu vēl caur VID stāvlaukumam. Tālāk nagla visam - aizmirsu, ka tur tak ir sadalošā josla tai Ķīšezera ielai. Un smuki izgriezu pa kreisi (zīme "tikai pa labi", tur protams, bija ^_^). Braukt īsti nesāku, bet sapratu, ka vispār esmu labākajās lauķu tradīcijās pretējā virziena joslās. Gar malām apmales un zāle. Ātrumā nesapratu ko darīt, bet, kad ieraudzīju, ka nāk virsū pa abām joslām auto, vismaz avareikas ieslēdzu. Atpakaļgaitā negribēju kkur baigi mēģināt trāpīt atpakaļ tai vietā, no kuras izgriezu, jo aizmugurējais stikls tā aizsvīdis, ka ņefiga tur nevarēja redzēt. Tālāk jau ar vienu riteni uz apmeles, bet kkā izmudrījos fiksi apgriezties. Negribu domāt, ko domāja tie visi auto šoferi, kam es tur pretī patrāpījos, bet labi, ka neviens nelidoja TIK strauji, ka nespētu apstāties. Reāli būtu purnā.
Nu no turiens jau caur Teiku smuki izkūlos līdz mājām, bet nu jā.. Njāāāāā...