Pienākums atbrīvo no atbildības
OBLIGĀTAS ir tās lietas, kuras kaitē cilvēkam un nostiprina "varas" režīmu.

Bendārzs, skola, nodokļi, militārais dienests (šis laikam beidzot atzīts par nehumānu), "valsts" "likumi"... kas vēl? Izkārt režīma karogu pie mājas, tas arī ir obligāti. Viskas tur salīž tajā kategorijā. Ģimenes "mīlestība", sekošana modei, būvatļauju ieguve - būtībā, viss, kas tiek uzskatīts par "obligātu".

Nekas labs nevienam nav jāuzspiež. Labo nevar uzspiest. To var nospiest, izskaust un aizliegt. Ļaunais stāv pāri tam visam un apelē pie tava saimnieka interesēm. Patiesību sakot, ļaunums ir tieši "varas" attiecības. Nekas cits šajā dzīvē nav "obligāti". "Death and taxes". Pat par tavu nāvi vergturiem ir lielāks pohujs nekā par nodokļu nemaksāšanu. Un pohuj, ka tu esi mērķtiecīgi sabojāts uz mūžu un nekad vairs nebūsi laimīgs - galvenais, lai mamma dabū dzirdēt melus, ka tu viņu arī "mīlot", un lai skolotājai samaksā par to, ka tu asins-pa-degunu esi uz 24h iezaurējis bezjēdzīgus faktus (gadu gadiem, pamazām zaudējot atmiņu/nojausmu par to, kas tu biji/varētu būt).

Nu, un tad vēl ir cietums - ja nav izdevies atņemt tev iekšējo brīvību, tad atņem ārējo. Tā nu šī idiotiskā kultūra, kuru uzturam, cilvēka dzīves ritumu izkārto ļoti vienkārši: vai nu tu kalpo valdošajai šķirai, vai sēdi cietumā. Ja esi pārāk mazs, lai kalpotu, tev jāsēž cietumā (skolā), līdz būsi gatavs kalpot. Ja nevēlies kalpot, tev jāsēž cietumā (cietumā), līdz būsi gatavs kalpot. Bet, nu, labi, ka pirmais cietums pasargā mūs no otrā - kad cilvēkā izskausta ticība brīvībai, labajam, skaistajam, vērtīgajam, tad viņš beidzot var kļūt par labu pilsoni un dragāt līdz nāvei, nekad tā lāga arī nesaprotot, cik neizmērojami daudz viņam atņemts.