ex nihilo nihil fit
Sociālisma gars ir stipri vien dzīvs - tā ir muļķu un lūzeru ideoloģija (t.i., to, kuri grib tādi palikt (gudrs cilvēks par tādu nekļūst)). Daudzi tikpat kā neko nesaprot par dzīvības procesiem un tic kaut kādam bezgalīgajam ragam, no kura tagad tikai birs - ja to visu atņems citiem (starp kuriem sevis, protams, nav). A kā būtu, ja tā vietā, lai politiķi un viņu rokaspuišu (un rokassievu) armijas nevis vnk pastāvīgi zagtu lielāko daļu cilvēku enerģijas un laika, bet gan paši strādātu, lai tiem "visiem", par kuriem viņi tik pašaizliedzīgi rūpējas, būtu labi? Bābas no VID sūtīt art, sēt, pļaut, malt un cept maizi; urlas pārcelt no mentenēm uz akmenslauztuvēm un būvlaukumiem; sakraut visus ministriju papīru bīdītājus kuģī un aizsūtīt lasīt "visiem" tēju; politiķus vispār iesiet ķēdēs, piesiet pie ielas un atstāt katras garāmgājēju vēlmes apmierināšanai. Utt. Tā, lūk, būtu kalpošana tautai! Tad varbūt tie cilvēces atkritumi, kuri izvēlējušies veltīt savu dzīvi bezvērtīga parazītisma ("valsts") kopšanai un stiprināšanai, pienestu kaut kādu labumu tiem "visiem", kuri viņiem tik ļoti rūp. Bet rūp taisni kripatiņu mazāk - tieši tik, lai turpinātu dzīvot for-free, uz citu rēķina, vnk sistemātiski apzogot visus citus - un arī sevi - tikai un vienīgi "varas" vārdā. Jā, nu, tie jukušākie arī to sauc par "darbu".