Satversmes preambula: The Winner of International Oxymoron Competition 2014
„1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvija ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes [t.i., okupējot tās], balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu [pirmkārt, balstoties "kur"; otrkārt, kas, pie velna, ir "valstsgriba", un kā tā (kas tas tāds vispār ir!?) var būt "negrozāma"?] un tai [valstsgribai vai nācijai?] neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām [piemēram, lemt, kur ieguldīt savu naudu, ko rupji pārkāpj "obligāto" "nodokļu" režīms], lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību [nu, to visu vislabāk garantē pašnolemšanās bez mafijas/"valsts" starpniecības].

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti [pirmkārt, vārdus un uzvārdus (kas pie velna ir "tauta", kas kaut ko "izcīna"?, otrkārt, varētu, lūdzu, parādīt konkrēti ne vien to "tautu", bet arī no sazin' kādas velna pakaļas izzīsto "valsti", kura piederot tam pirmajam māņu tēlam] Brīvības cīņās [skaists slaktiņa nosaukums, malači!]. Brīvi vēlētā [tas "brīvi" attiecas uz to sabiedrības promili, kura to gribēja? daudzi tikpat brīvi nevienu nav "vēlējuši" (lai ko arī nozīmētu šis loģiski neiespējamais termins/jēdziens)] Satversmes sapulcē [paga, kur?] tā nostiprināja valstiskumu [ko tādu?] un nolēma sev [kam, kam? pa tiem simts gadiem visi lēmēji jau sen miruši] Satversmi. Latvijas tauta [akhem] neatzina okupācijas režīmus [arī "Latvijas Republiku", kura tās zemītes "apvienoja"?], pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, [pēc pizģecdesmit gadu pārtraukuma] 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, atguva brīvību ["brīvību" no kā vai darīt ko? 99% "valsts" funkciju ir tieši vērstas uz brīvības atņemšanu]. Tā [davai, vārdus un uzvārdus, citādi visu uz pasaules var samuldēt] godina savus brīvības cīnītājus [tos, kurus birokrāti sēdina cietumos, piemēram, par "aizliegtās literatūras" (pretējais "obligātajai literatūrai", es pieņemu) lasīšanu?], piemin svešo varu [pretstatā ne mazāk kaitnieciskajām pazīstamajām "varām"?] upurus, nosoda gan komunistiskā, gan nacistiskā totalitārā režīma noziegumus [izņemot, protams, tos, kurus "latviešu nācija" īstenoja tolaik un atkārto tagad (ja dikti vajag, var arī vārdus un uzvārdus sameklēt)].

Latvija kā [kāpēc "kā"?] demokrātiska [izteikti], tiesiska [pēc dažu korumpētajām domām], sociāli atbildīga [mhm, vismaz lopkāvēja līmenī] un nacionāla [paga, nacisms taču tikko bija slikti] valsts balstās uz [bļe, moška vēl "iekš"] cilvēka [jebkura?] cieņu [ja vien tā nav pretrunā ar anonīmās "sabiedrības" jeb politiķu interesēm] un brīvību [kā represīvs aparāts var balstīties cilvēka brīvībā? varbūt definējiet mums arī to "brīvību"?], atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības [izņemot reizes, kad tās ir pretrunā ar, piemēram, VID prettiesiskajām funkcijām] un ciena ["piecieš"?] mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti [pat ja tā "tauta" būtu latviski domājošie cilvēki, tad, aizstāvot katram savu suverenitāti, tiem sen būtu nācies to "valsti" likvidēt], Latvijas valsts neatkarību [pat ja tāda "Latvijas valsts" eksistētu un būtu sastopama, tad, sakiet, neatkarību no kā? no vietējiem iedzīvotājiem? no starptautiskajiem baņķieriem? no NATO?], teritoriju [par kuru tai pašai mafijai "obligāti" jāmaksā kaut kāds "zemes nodoklis", jo tā taču ir "Latvijas" - nevis cilvēku - zeme], tās vienotību [paši ģenerē pretrunīgus pseido-dokumentus neesošas būtnes vārdā un vēl cer tajā saskatīt kādu "vienotību", zirgam jāzviedz] un demokrātisko valsts iekārtu [jes, un veģetāros vistas stilbiņus].

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem [paga, vai tad attiecīgo "valsti" murgo jau kopš senlaikiem? vai varbūt mēs te malziet putrojam vārdiņus, bļe, slimie vēstures pārrakstītāji?] veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa [Citation needed], latviešu valoda [un lībiešu - nē?], vispārcilvēciskās [hah] un kristīgās [HAH] vērtības [davai, "Eiropas kultūrtelpa", iekomentē, pastāsti par tām superīgajām "Latvijas vērtībām"! Moška vēl par fejām uzrakstiet!]. Latviešu valoda kā vienīgā valsts [organizētās noziedzības lietvedības] valoda, brīvība [jā, vot, precīzāk nevajag - vēl "mīlestība" un "laime" pierakstiet!], godīgums [tipa Kalvīša godīgums?], taisnīgums [atbilstoši vienas puses priekšstatam par to], solidaritāte [kamēr tā ir zem okupantu karoga], vienlīdzība [kamēr tā pastāv starp nabagiem], ģimene [jo tavi "reģistrētie" bērni pieder valstij], darbs [jo no tā var kaut ko atņemt] un uzticība Latvijai [nu, ne jau taču "brīvībai", lol] ir saliedētas sabiedrības pamats [ahā, tātad saliedēta sabiedrība pēc definīcijas ir iespejama tikai "Latvijā". loģika ir peģikiem.]. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu [pēdējais, protams, trumpo pirmos], izturas atbildīgi pret citiem cilvēkiem [piemēram, sistemātiski likvidējot policistus un politiķus], nākamajām paaudzēm, vidi un dabu [šitas teikums vispār ir viskrutākais konstatējums cilvēces vēsturē].

Latvija, apzinoties sevi [kā neeksistējoša "būtne" var sevi apzināties?] kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu [whatever that means], aizstāv savas intereses [jā, Latvijai vajag siltu sedziņu, vilnas biksiņas, cepurīti, gultiņu, grabulīti un dažus miljardus naudiņu gadā - "kopējam labumam"] un veicina vienotas Eiropas un pasaules[pasaule jau ir vienota; ja par juridisko pusi - tad kur paliek visa tā "neatkarība" un "brīvība"? Noguldījāt uz procentiem?] ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību ["valsts" var attīstīties vienīgi autoritārā virzienā - brīvības attīstība nozīmētu valsts sairšanu].

Dievs, svētī Latviju! [un Gendalfs sargā Sarkangalvīti!]”

Tie domāšanas nespējnieki vismaz cer vēlreiz šo sviestu "izvērtēt" (it kā tur kādam būtu vairāk vērtību par "negrozāmu valstsgribu").