Maskas
"Valsts" karo ar "terorismu", jo "valsts" ir terors - tā vairo un uztur bailes.
"Valsts" karo ar "narkotikām", jo "valsts" ir narkotika - tā iemidzina un padara nejūtīgu.
"Valsts" karo ar "noziedzību", jo pati ir noziedzība - tā ļaunprātīgi pārkāpj citu cilvēku cieņu un brīvību.
"Valsts" karo ar "nabadzību", jo pati ir nabadzība - tā nerada vērtību, tā tikai aprij un pieprasa vairāk.
etc.

"Valsts" izdzīvošanai fundamentāli svarīgi ir melot - melot par savu un pasaules dabu. Šī sociopātiskā iekārta izstrādā pataloģisko melu sistēmu - "likumdošanu", liekot ielāpu uz ielāpa centienos noslēpt savu sapuvušo miesu, kas sulo laukā pa visiem caurumiem. Tāpēc, lai novērstu uzmanību no visām šausmām, ko tā iemieso, tā savas īpašības piedēvē citiem - kā baznīca zem septiņu nāves grēku nastas.
"Valsts" ir dēmonu vajātu gļēvuļu kopīgie pūliņi atpirkties no realitātes uz citu rēķina. Ļaunākā iespējamā izvēle ir šo aparātu atbalstīt, un, ja cilvēkam vēl ir kāds patstāvīgs priekšstats par labo un ļauno, par veselīgo un slimīgo, tad visu ļauno viņš bez pūlēm atradīs iekārtā, kuru ļaudis pieraduši saukt par "savu valsti" un, vēl jo šausmīgāk, "mūsu valsti", kas liek ne vien iznīcināt savu brīvību, bet arī atņemt to citiem - tiem no "mums", kuri neuzskata par nepieciešamu savu spriestspēju nodot garīgi nevērtīgāko, vājāko, tumšāko sabiedrības elementu rokās.
Taču tieši spriestspējas atņemšana ir tas, kas sociopātiskam režīmam nepieciešams. Cilvēki "varas" iedvesto baiļu iespaidā cenšas cits citu izpostīt, bet "vara" par to saņem uzslavas un atalgojumu.
"Valsts" nemaz nevar būt laba. Labi ir cilvēki. Bet "valsts" ir sakropļotu cilvēku centieni sakropļot arī citus. Un, pat ja daļa no šiem nelaimīgajiem nav glābjama, tad vismaz jāvēršas pret iekārtu, kura cenšas pārvērst dzīvespriecīgus prātus nogurušos, nelaimīgos, bezjēdzīgos parazītos. Un šī iekārta pamatā ir baiļu, sekluma un bezpalīdzības iekārta, kas ir daudz kaitīgāka par jebko, ar ko tā varētu karot - ļaunāka par "terorismu", "narkotikām", "noziedzību", "nabadzību" un visām citām parādībām, kuras brīvu cilvēku vidū būtu spiestas zaudēt visu, kas tajās kaitīgs un nederīgs. Izvēli par labu cilvēkam var izdarīt tikai cilvēks. Bet, ja cilvēku ir aizstājusi "varas" vērptā mitoloģija, tas primāri izdarīs izvēli par labu tam, kas viņu sabojājis.