geiša transformācijã

geiša transformācijã

[Jaunākais|Draugi|Par sevi|Laikā un telpā]

planeeta

	[Nov. 14th, 2013\|05:21 pm]
Ķīniešiem esot teiciens par to, ka ilgi sēdēžot upes krastā, varēs redzēt, kā garām aizpeld ienaidnieka līķis uz mana biroja sliekšņa notiek pretējais process - pietiekoši ilgi sēžot, var satikt visus iespējamos draugus
Link	2 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 13th, 2013\|11:25 pm]
Māsa šīs dienas ir pavadījusi, atbildot uz satrauktiem zvaniem sakarā ar līdzjūtību, kas adresēta viņas vārdam un uzvārdam sakarā ar māsas (tālāk mans vārds) pāragro aiziešanu. neviens nav pārāk lielu izbrīnu parādījis, mani satiekot. un nezvana arī
Link	6 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 13th, 2013\|08:20 pm]
cik labi, ka bērni prot restartēt rūteri.
Link	5 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 10th, 2013\|08:52 pm]
Tad, kad bērni prasīs, kāpēc nav mājas kāpu zonā, ekskluzīvas automašīnas vai nevarat atļauties viņiem finansēt mācības prestižā augstskolā, parādiet brīvdienu foto...
Link	15 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 10th, 2013\|12:50 pm]
- Amex ir programma MembershipRewards. Air Baltic ir BalticMiles. - Amex tu par katru iztērēto latu saņem 1 punktu. 400 punkti ir viena kinobiļete ForumCinemas - 1000 Amex punkti ir 1000 punkti AirBaltic. Par 4200 AirBaltic punktiem tu vari izvēlēties lidojumu bez maksas uz netālo Baltiju vai Skandināviju. - AirBaltic savus punktus piedāvā konvertēt ne tikai lidojumos, bet arī baudās. Un tur viena tāda pati ForumCinemas kinobiļete maksā 1305 punktus.
Link	6 bilda\|Ko teiksi? ;)

[Nov. 8th, 2013|12:16 am]

@#$% atvainojos par lamāšanos

Astoņi iemesli, kāpēc vīrieši pamet sievietes

Mazāka alga vai zemāks amats

Vīrieša būtība ir būt ģimenes apgādniekam un līderim. Ja viņa profesionālie panākumi un atalgojums ir mazāki par tavu, attiecībās var rasties disharmonija, viņam jūtoties nevērtīgam. Pat tad, ja pelni vairāk, nekad neizrādi savu pārākumu šai jomā, rūpējoties par vīrieša trauslo ego.

vispār, tas, kas tur ir uzrakstīts, ir briesmīgi pazemojoši, manuprāt. pret abām pusēm.

mani niecīgie novērojumi liecina, ka ar vīrieša ego ir tāpat kā ar muskuļiem bezsvara stāvoklī - ja tas netiek trenēts, tas paliek aizvien vājāks un vājāks, trausāks un ievainojamāks. un, izturoties pret to kā pret alpu vijolīti, neko vairāk par alpu vijolīti nesagaidīt.

bet varbūt viss ir pavisam savādāk

- es neesmu no akmens - reiz, mani apskaujot, teica kāds ļoti īpašs vīrietis. un viņš nav vienīgais, no kā esmu dzirdējusi šādus vārdus

patiesība gan jau ir kaut kur pa vidu.

starp laukakmeņiem un naktsvijolēm...

Link

3 bilda|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 7th, 2013\|11:50 pm]
Cienītie zīmju skaidrotāji, man ir jautājums jums ir cilvēki, kuri pazaudē ir cilvēki, kuri atrod Es esmu starp otrajiem es bieži atrodu naudu. Piemēram, pagājušajā nedēļā vienu latu atradu taksometrā, vienu latu - uz ielas mētājamies tumšā pagriezienā. Ar sīcenīti viss kārtībā. pacel, ieliec kabatā, norēķinies un aizmirsti. es atrodu dokumentu mapes parkā uz soliņa, grāmatas kafejnīcās. Un nekad nezinu, ko iesākt ar tām. parasti atstāju, kur ir. bet joprojām ir sajūta, ka tas nav pareizi. jo atnāks kāds nākamais un savāks, izviedīs. ka vajadzētu uzzināt, meklēt īpašnieku. varbūt tur balakaurs, unikāls pētījums? bet taisīt vaļā arī negribas. a ja nu tur kaut kas konfidenciāls? par ko man izdzēsīs atmiņu vai vismaz turēs aizdomās par slepenas informācijas nopludināšanu? nu nepatīk man pīties kaut kur iekšā, it īpaši ja laiks ir minūtes, ne stundas bet pēdējā braucienā dēļ koferīša kaprīzēm no metro izkāpu pēdējā. atskatoties ieraudzīju mētājamies naudas maku. pilnu ar kredītkartēm, naudu, piebāztu tā, ka knapi aiztaisīts. Pacēlu, pieklauvēju pie metro vadītāja loga un atdevu viņam. Viņš bija tik priecīgs, it kā tas būtu viņējais. un atkal palika šī sajūta, ka kaut kas nav pareizi. un lidostā, kad biju izgājusi drošības pārbaudi, krāmēju visu atpakaļ čemodānā, pie manis pienāca drošībniece un ar jautājumu - is it yours? no - es atbildēju, skatoties uz MacbookAir it is! I saw!- viņa neatlaidās, atverot laptopu vaļā it kā tur varētu būt mana pases kopija. papurināju galvu. un atkal tā pati sajūta... ka kaut kā neprotu pabeigt šīs situācijas. kaut ko es nesaprotu pasaules kārtībā vai gaidīt, kad kāds atnesīs atrastas porsche mašīnas atslēgas ar visu mašīnu? jeb ko es neesmu iemācījusies?
Link	3 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 7th, 2013\|05:39 pm]
Iedod sev daudz laika, un tu neizdarīsi neko.
Link	4 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 7th, 2013\|12:43 pm]
Lidostā satiku savu vienīgo draudzeni, kura ir/ir bijusi miljonāru sarakstā. Ar savu personisko ieslēdzamo un izslēdzamo ūdenskritumu Jūrmalas kāpās. Vadāmu ar pulti. Īsā, interesantā saruna nostiprinaja manī miglainās aizdomas, ka būšana par miljonāru ir dzīvesstils, domāšanas veids un tikai pēc tam darbs. Darbs - tas nav obligāti. Nogurdinoša avantūra zināmā mērā. Priekš manis nogurdinoša.
Link	5 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 6th, 2013\|11:44 pm]
Lidmašīnām skaistākais mirklis ir atraušanās no zemes. Tas vienmēr man šķiet kā neiespējamā padarīšana par īstenību. Man patīk vērot, kā garām paslīd izgaismotās ēkas, gaisa kuģi, autobusi, benzīna un čemodānu mašīnas un cilvēku simti, kuri apbrīnojamā kārtā precīzi zina, kas jādara. Kā rosīgais pūznis paliek aizvien mazāks, un domas par lidostas menedžmentu nomaina pilsētplānošanas tēma, tad mākoņi pārklāj ģeometriskās un/vai līkumotās ielas, virs mākoņiem sākas jau pasaules radīšanas tēmas. Un šovakar pacelšanās skats bija tik saviļņojošs (jā, nedodiet man raudamgabalus kino, bet gan izgaismotas dzelzs konstrukcijas), ka pārkāpu drošības noteikumus -atsprādzējos un pārsēdos pie loga (karma atkal manā pusē - pilnā reisā blakus vieta tukša. Nez, kas notiek ar tiem, kuriem būtu jāsēž man blakus). un manas iekšējās gaviles tika sadzirdētas - sekoja dublis Nr 2. Kad lidmašīnai vajadzēja jau nosēsties, Mārupes lidostas precīzās gaismu līnijas negaidīti attālinājās. Lidmašīna uzņēma kursu Dienvidu tilta virzienā, pakāpeniski turpinot samazināt augstumu. Lidojums bija tik zems un/bet skaists, ka ar grūtībām atrāvos no loga, lai manuālī izpētītu, vai spārnotajam autobusam ir arī rezerves izejas aizmugurē. jo pamazām pilsētas gaismu kontūras izmainījās tik ļoti, ka pat šķita, ka pilots sajaucis pilsētas un meklē mežu, kur nobēdzināt neveiksmīgo reisu. par to, ka pilsēta pareizā, pārliecinājos, tikai izlasot lielveikala Alfa nosaukumu. No augšas, protams. kad izkāpu lidostā, elpoju dziļi, dziļi, adrenalīns pulsēja muskuļos, bija priecīgi un viegli. es saprotu, tos, kuri spēj un vēlas maksāt miljonus par kosmosa tūrismu Man bija sajūta, ka visas komandējuma mokas, attaisnotās un neattaisnotās izmaksas bija paredzētas šim 20 minūšu pilnajam aplim pār pilsētu. Cik maz vajag laimei!!! tomēr...
Link	7 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 6th, 2013\|11:41 am]
Kāpēc tik liela uzmanība tiek likta uz inovatīvo ideju dējējiem? Iedodiet kaudzīti ar ekspertiem un darītājiem, kuri spēj paveikt solīto līdz galam un tiešām tā, kā viņi to stāsta, un mēs apgriezīsim pasauli. Vienkārši - tā ir augstākā pilotāža mūsdienās - izdarīt savu darbu labi, izdarīt laikā, profesionāli un precīzi.
Link	8 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 6th, 2013\|12:07 am]
kad ierados viesnīcas savā stāvā, šķiet, sapratu administratora acīmredzamo nervozumu (pat reģistrējoties pasi neprasīja uzrādīt). Mana čemodāna ritentiņi iztraucēja kādu rus grupējuma saietu (jā, vai zinājāt, ka ir vesels ļaužu tips, kuri rīko apspriedes tieši viesnīcās?). Viņiem bija vaļā durvis, cigarešu, cigāru dūmi vēlās ārā uz vāji izgaismoto gaiteni (ja es būtu viesnīcas apkalpojošais personāls, es arī neaizrādītu). Viņi dusmīgi par kaut ko sprieda. Mūsu acis sastapās. Man nepatika viņi, viņiem nepatiku es Iespruku savās durvīs, balsis pieklusa. Manā numuriņā smaržoja pēc vīriešu skūšanās losjona. un pēc cigāriem Iegrimu spilvenos kā mākonī. Būs man tumši sapņi šonakt...
Link	Ko teiksi? ;)

	[Nov. 3rd, 2013\|06:11 pm]
es spēju īstenot visu, ko iztēlojos. Protams, gadās, kad kļūdos, izgāžos, iegāžos ar seju dažādas konsistences vielās. ir kļūdas, nopietnas kļūdas. bet tā arī neesmu sapratusi, vai no haosa manā galvā neironi veido nākotnes bildi? jeb otrādāk - bilde formē notikumus un tad pats bīstamākais mirklis - tu redzi cilvēku stāvam sev pretī vai blakus tu redzi nākotni. skaidri iespējams, tu viņu pat vēl nepazīsti un viņš, tevi, protams, arī ne. un viņam nav ne mazākās nojausmas par savu lomu šajā bildē galveno lomu un tad ir izaicinājums - vai vērt vaļā vēl vienu Stāstu? un kāpēc? vai lai vienkārši pierādītu sev, ka tu to spēj? lai sasniegtu kādu mērķi? vai līdzekli? un kas īsti notiek tad, kad tu redzi cilvēku, redzi Stāstu? un ko redz viņš? un, ja tas ir stāsts, uz kuru atsaucas dvēsele? un ja ieniršana tajā nozīmē atkāpties no iedomātas laika līnijas no iedomātiem pragmatiskiem mērķiem? mnja... - kā būtu, ja būtu?
Link	Ko teiksi? ;)

	[Nov. 3rd, 2013\|11:32 am]
Nepieciešamības dzīta Oslo ieskrēju H&M veikalā. Un man palika skumji. Jo sortiments atšķiras kardināli. Un ar to - kvalitāte. Man šķiet, kāds ir pavisam sliktās domās par Latviju.
Link	8 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Nov. 2nd, 2013\|03:46 pm]
ciba ir lieliskā literārā formā :)
Link	Ko teiksi? ;)

	[Nov. 2nd, 2013\|01:23 pm]
Esmu piedzīvojusi lieliskāko komandējumu ever. Somi, izvēloties meetingam salu ar divām ēkām uz tās - viesnīcu un transformatora būdu, bija parādījuši savu stratēģisko domāšanu pilnā plaukumā. Relatīvā izolētība izslēdza iespēju doties uz downtownu piedzīvojumos, kurš ir neiztrūkstošs starptautisks rituāls. Tas nozīmēja, ka rītus visi uzsāka svaigi un sakoncentrējušies. 7:00 baseins, 8:00 brokastis, 9:00 darbs, 19:00 vakariņas, pēc 21:30 sauna un sarunas. Informālajos meetingos alkohols parādīdjās kā uz burvju mājiena, un tā straumes lēnām samazinājas, kad namamātei šķita, ka pietiek. Ēdiens šķita izcils gan vegānam, gan asiņainu mamutu cienītājam. Apkalpojošais personāls nolasīja jebkuru vēlmi no acīm, un mums nekas cits neatlika kā nodoties darbam. Izbaudīju kolēģu pragmatismu, humora izgūtu, spēju analizēt, ātri, dziļi un plaši domāt. Diskusiju kultūra un problēmjautājumu analīze ir atsevišķa temata vērta. Ir, ir, ir, kur augt. Daudz gaismas, rudens saules - telpas bija ar stikla sienām, kas atbrīvoja prātu un nenospieda. Pādomāts skandināvu dizains līdz pēdējam milimetram. Par to ir rakstītas grāmatas. Ja zinātu, kā nečakarēties ar bildēm, uztaisītu vienu dienu manā dzīvē.
Link	2 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 31st, 2013\|06:41 pm]
Pēc 20 minūtēm sāksies Dinner at the Sauna Department Mums gan trīs reizes piekodināja, ka vismaz kaut kam ir jābūt mugurā.
Link	2 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 30th, 2013\|09:56 pm]
Man meita savas dzīves pirmajā pusgadā bija raudājusi tikai dažas reizes. Un vissirsnīgāk - uzreiz pēc dzimšanas. Tā viņa smaida daudz un pat miegā bieži smejas. Viņa joprojām ir nebeidzams optimisma un jautrības avots. Vienkārši priecīga, jūtīga un gudra meitene. Protams, ar savām asarām par neizdošanos un smiekliem - gan par veiksmēm un neveiksmēm. - saki, kā tavs tēvs varēja tevi nemīlēt, ja visi saka, tu biji tieši tāda pati bērnībā? - reiz dzīvebriedis uzdeva bezatbildes jautājumu. Un es domāju, ka ir jābūt kādam fundamentālam optimisma gēnam. Jo to nevar uztrenēt, iemācīt, nodot. un tikai šodien, esot ieslēgtai uz klinšainas salas, es skaidri apjautu, ka biju kaut kur pazaudējusi to spēju - būt laimīgai. Tas ir tā - gabalu pa gabaliņam tu sev kaut ko noņem nost. Nejūtot, domājot, ka tas neko nemainīs. Un tad pēkšņi tev iedod visu Silts bezvēja rudens tev skūpsta pieri. Tu velc čemodānu pa smiltīm uz salas ragu, lai starp spilgti dzelteniem kokiem, priedēm un pēdējiem zirnekļiem noskatītos brīnumskaistu saulrietu virs jūras, tu saņem istabiņu, kur padomāts ir viss -Welcome planeeta! - deg uzraksts uz ekrāna ar Apsolījumu trim dienām, mīļākā tēja groziņā, jūra aiz loga, viens no skaistākajiem baseiniem, kādā jebkad esmu bijusi, ar stikla sienām uz saulrietu, siltā grīda vannas istabā, milzīgi, mīksti divieļi, katrs solis, katrs stūris ir mākslas darbs, mākslas darbs ir arī ēdieni un apkalpošana, ātrs internets un izcila mūzikas kolekcija. (vīriešu kolekcijas skapī gan nebija, bet tas ir cits stāsts). Un, peldot bezgalīgu riņķu skaitu baseinā, nejūtot nogurumu, kuram jau sen vajadzēja iestāties, vietā, kur zem kājām ir 2 metru dziļums, pēkšņi sāk sāpēt. Nu, ne miesa, bet dvēsele (lai gan pamatoti uzskatīju, ka tā jau no manis ir evakuējusies sen). Un sāp līdz asarām. Ziniet, tā tas ir attiecībās. Tu satiec ideālo cilvēku, baudi un izbaudi, un vienā dienā sākas Elle. Nāk virsū melnie, tu brūc otram virsū, griez vēnas sev, gribas aizmukt un kārties. Un tu vaino sevi, viņu, pasauli. Bet patiesībā viss ir vienkāršāk. Sajūtot, ka esi drošībā pie cilvēka, par kuru šķiet - viņš uzķers un iznesīs, dvēsele spēj atvērt savas tumšākās durvis un izsāpēt to sāpi, kas bija norakta, tad kad bija smagi. Jo tad nedrīkstēja just un tad nedrīkstēja sāpēt. Jo bija jāizdzīvo. Un ir svarīgi atšķirt, nodalīt, saprast. Jo tikai caur to var augt.
Link	6 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 30th, 2013\|06:21 pm]
- sasveicinoties skūpstus drīkst dot bezgalīgā skaitā, bet minimums ir trīs reizes - Luksemburgas kolēģis tiekoties noskūpstīja mani uz abiem vaigiem. - Esi sveicināta Nekurzemē! Vienmēr esmu brīnījusies par vīriešiem, kuri ir ar perfektu sejas ādu pat vēlā vakarā, pat pēc gara lidojuma un sarunām. Kas, viņi lāzerepilējas? Vai skujas dienas vidū?
Link	1\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 30th, 2013\|12:08 am]
Es par daudz strādāju. Stipri par daudz. Bet... Mazāk strādājot, es nevaru tik daudz izdarīt.
Link	2 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 29th, 2013\|10:31 pm]
Nekad iepriekš nebiju saņēmusi @ ar tēmas nosaukumu: LĪGUMA PREAMBULA
Link	7 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 29th, 2013\|03:28 pm]
Somu kolēģi uz informal dinner aicina ņemt līdzi peldkostīmus. Viņiem piemīt apbrīnojams talants atrast bārus un ļoti sliktus bārus pat Nekurienē. Nu, redzēsim, redzēsim ar ko tas beigsies viņu Mītnes Zemē.
Link	13 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 29th, 2013\|01:07 pm]
Laba diena šodien. Visi ceļ klausules, visi var runāt, visu var sarunāt, transporti nekavē, nav sastrēgumu, tikšanās sākas laikā un beidzas ātri.
Link	Ko teiksi? ;)

	[Oct. 28th, 2013\|08:04 pm]
Ja no rīta man bija vēl seksīgs krūšu bass, tad pašlaik balss ir pilnīgi piemērota tiranozaura ķērcienu ieskaņošanai bērnu baidīšanas multenēs.
Link	2 bilda\|Ko teiksi? ;)

	[Oct. 27th, 2013\|07:44 pm]
Palasījos feminisma diskusiju atskaņas un, lai kā arī centos izspiest kādu attieksmi, nesajutu rezonansi sevī. Vienīgi didaktisku norādījumu iepazīties ar feminisma definīciju pirms sava viedokļa paušanas. Neiepazīšos. Sorry. Kāds Viedais sen, sen atpakaļ minēja, ka īstiem profesionāļiem nav vecuma un dzimuma. Arī uzņēmējdarbībā. Esmu ar seklu profesionāļa titulam, bet lai gan lielāko daļu savas karjeras esmu pavadījusi izteikti maskulīnā vidē, un mans esošais bizness arī ir saistīts ar nesievišķīgu jomu, neatceros, kad būtu sajutusi atklātu diskrimināciju. Jā, vieglus uzbraucienus jautājumu formā. Bet vēstījuma spēks ir atkarīgs ne tik daudz no raidītāja, cik no uztvērēja. Un parasti intuitīvi piemeklēju kompānijas, kur spēlē man tīkamu mūziku. Iespējams, tas ir gļēvi, bet ne man pāraudzināt Purvciema urlas un mainīt viņu attieksmi pret sievietēm. Bet iespējams, ka es vienkārši neatpazīstu šīs slēptās un atklātās agresijas formas, un tas ietaupa manas emocijas. Bet ir viena lieta, kura uzdzen šausmas: - pēdējā laikā mani uzrunā uz "Jūs: gan par mani jaunāki jaunieši, gan vienaudži, gan cilvēki, stipri vecāki par mani. Un visi apzinātie un neapzinātie pūliņi izskaust šo formu ir cietuši fiasko. Kas nozīmē, ka kaut kas jāmaina raidītājā (tas ir - manī). Un es esmu gatava spert šo soli. Tikai nezinu, uz kuru pusi...
Link	15 bilda\|Ko teiksi? ;)

navigation

[	viewing	\|	175 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]

Tēmas:
aiz trauslās līnijas aiz trauslās līnijas; darps ciba darps darps; fun darps; patti drošībai fun izrauts no konteksta laiks patti politika psiho...