| |
[Oct. 25th, 2012|11:12 pm] |
|
Kāpēc vīrieši visu uztver tik personīgi? Dinamo zaudējumus, slapju sniegu, saules uzliesmojumus, ceļu sastrēgumus, sieviešu kaprīzes? utt... |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2012|07:03 pm] |
|
Nevaru saņemties, lai dotos mājup, jo aiz loga līst... |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2012|11:40 am] |
Pēdējais ceļojums bija īpašs ar to, ka visus lidojumus un pārlidojumus veicu, izmantojot QR koda formāta biļeti mobilajā telefonā. Ļoti ērti, starp citu, it īpaši, ja izmantojiet aviokompānijas, kur online čekins iespējams tikai 24 stundas pirms lidojuma.
Vienīgā vieta, kur mani līdz galam nesaprata, bija Latvijas pasu kontrole pirms drošības pārbaudēm.
Nu lūk, pagājušajo nakti pavadīju, atreaģējot šo epizodi, t.i., skaidrojoties vēlreiz ar to kundzīti īsi pirms lidmašīnas pacelšanās. Kad pagāju malā, uzreiz pirms manis iespraucās kāds arābs ar 50 identiskām sievām gaiši zilos lakatos. Tāpēc nākamo garā sapņa daļu pavadīju, stāvot rindā un nervozējot. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2012|09:53 pm] |
|
Skatoties, kā izvietojas mazi, mazi ķieģelīši ceļā, veidojot interesantu rakstu, mani nepamet sajūta, ka lielākais nopelns bruģēšanā ir nevis darbam, smadzenēm, pieredzei, bet tieši veiksmei. Tāds trausls, trausls šķiet šāds ceļš... Bet te par citu veiksmi - :) |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2012|11:06 pm] |
Manā pasaulē vīrieši sievietēm piedod...
...visu :) |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2012|11:59 pm] |
|
Šovakar beidzot pieslēdza siltumu, kas rezultējās ar divu logu permanentu nofiksēšanu atvērtā stāvoklī. Noteikti pensionāri vēl lamāsies pie pārvaldnieku durvīm par to, ka varēja kādu nedēļu vēl pagaidīt. |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2012|11:25 pm] |
Man patīk ceļot vienai, un šo vientulību sargāju kā savu acuraugu. Iespējams, aizvien niansētāk sāku izkopt zaļojošos sociopātijas dīgstus, nezinu. Iespējams, vienkārši tad viss ir vienkāršāk, operatīvāk un brīvāk. Maršruta izvēle, izvēle, kā plānot darbus un laikus ārpus tiem.
Vienīgā vieta, kur sajutos pavisam vietuļa, neomulīgi vientuļa, bija Spānija šovasar, kad, atbalstot galvu pret pelēku sienu ārtvilciena bārā, vēroju pludmales ainas slīdam garām. Saule tikai leca, krāsojot sniegbaltās mājas siltos toņos, un cilvēku trūkums ainavā lika domāt, ka braucu cauri gleznai.
Dzēru šķebinošu apelsīnu sulas padzērienu, un kopā ar to manī pamazām ielija apjausma, ka kādreizējā kampaņa, kur centos visiem būt noderīga, ir pāraugusi daudz vērienīgākā operācijā - iemācīt iztikt bez manis.
Un, šķiet, pamazām sanāk... |
|
|
| |
[Oct. 21st, 2012|02:38 pm] |
Tartu sagaidīja mīlīgi, tīri, gandrīz pat sterili. Vismaz tajā trijstūrī, kurā bija izvietoti meeting pointi.
Te pirmoreiz sajutu savu integrēšanos rudenī, un šo sajūtu pastiprināja biedējoši skaļi, iracionāli lieli vārnu bari. Viņu valodu saprotu tikpat labi kā igauņu, bet gribētos domāt, ka lamāšanās varētu būt par nenovēršami tuvo ziemu.
Mana patstāvīgā pavadone bija apbrīnojami skaista, zilacaina vienaudze no Islandes ar kuplu, īsu, zeltaini blondu matu rotu, ziemeļnieciski platiem pleciem un tādu stāju, kas piemērota kronēšanas ceremonijai.
- mums rīt vēl daudz darba - viņa pirmā uzsāka sarunas mīlīgā krodziņā - tāpēc pārtrauksim dzert tajā mirklī, kad sākšu runāt angļu valodā bez kļūdām. OK? |
|
|
| |
[Oct. 17th, 2012|09:57 pm] |
 |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2012|07:12 pm] |
Ir cilvēki, kuri dzērumā, emociju katarsē vai kādos citos stāvokļos spēj sarunāt muļķības, par kurām pašiem jānožēlo.
Nu, nespēju pieņemt viņu atvainošanos ar argumentu, ka tas bija lielā stresa, promiļļu, sazin kādu iemeslu dēļ, jo uzskatu, ka cilvēks ir parādījis savu īsto seju.
Saprotu, man kosmosa kuģa komanda nev jākomplektē, negrasos izdzīvot uz vientuļas salas vai doties izlūkos uz frontes ugunslīniju ar mazu bariņu, bet tomēr nespēju uzticēties vairāk. Mēs varam iet blakus, draudzīgi pļāpāt, bet globāli mums nu nebūs pa ceļam.
Atvainojos, par šo mazo, emocinālo kaprīzi. Iespējams, manī tiešām asiņu vietā bremžu eļļa rit. |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2012|11:45 am] |
 |
|
|
| Kārtējais spams |
[Oct. 12th, 2012|10:49 am] |
Seminārs - prakse "Savienošanās ar sargeņģeli"
7. novembrī plkst. 18:30
Semināru vadīs Maija Kadiķe - dziedniece un eņģeļu terapeite |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2012|10:33 pm] |
Sakiet, lūdzu, tas ir tāds trends - tagad mācīties ne par finašu plūsmām, personālvadību, bet par to, kā acumirklī pateikt pēc cilvēka auss gliemežnīcas, vai darījums notiks, pēc deguna formas - vai es esmu uzticams darījumu partneris, pēc pirkstiem - vai līgums tiks laicīgi pildīts? Šāds piedāvājums par nieka Ls 417 tika iztirzāts Cibā un šādu saņēmu reizes četras uz savu mailu.
Bet zinātne iet tālāk. Tagad jums ir iespēja iziet (citēju!!!) uz ģenētiku balstītus treniņus. Jūs iegūsiet:
- zināšanas par individuālajām stiprajām pusēm un robežām, kas ir iedzimtas ģenētiski un dzīves laikā nemainās, dodot dziļu izpratni par iekšējiem resursiem un to, kā tos uzmantoto visefektīvākā veidā;
- prasmi izprast otra cilvēka uzvedības iekšējos motīvus, domāšanas un lēmumu pieņemšanas veidus, dodot lielisku iespēju ietekmēt cilvēkus, lai radītu tajos vienotu izpratni un uzticēšanos, novērstu konfliktus un pārpratumus. |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2012|10:16 pm] |
Pēdējā brauciena rezultāts: četri jauni komandējumi.
Vairāk kā simts nelasītu/neatbildētu e-pastu, kas ir nelāga zīme.
Vēl sliktāka zīme - divas visnenogurdināmākās Supeklientes, kuras viena otru nepazīst, manas prombūtnes laikā vienlaicīgi nenoteikti īslaicīgi nolekušas no trases. Izdegšana. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2012|10:24 pm] |
Bērnam sociālajās zinībās jāsalīdzina kāda lieta senatnē un mūsdienās.
Viņš izdomāja salīdzināt dzinējus.
Tvaika dzinēju ar iekšdedzes dzinēju. |
|
|
| Teksta uzdevums: |
[Oct. 8th, 2012|10:44 am] |
Vakariņās bijām seši cilvēki. Cik valodās notika sarunas, ja dalībnieku valodu zināšanu izklājums bija šāds:
1 dalībnieks - franču
2. dalībnieks - franču, angļu
3. dalībnieks - vācu, angļu
4. dalībnieks - vācu, angļu, portugāļu
5. dalībnieks - spāņu, portugāļu
6. dalībnieks - franču, spāņu |
|
|
| |
[Oct. 8th, 2012|12:15 am] |
|
Apkopojot kollēgu tāmes ceļam lidosta - viesnīca, izrādījās, ka tās izvietojas amplitūdā no 22 līdz 114 euro. Lai gan arī es izvēlējos takstīti vienam posmam, man izdevās sasniegt otro zemāko rezultātu - 28 euro. |
|
|
| |
[Oct. 7th, 2012|12:29 am] |
Kārtējais burvīgais vakars un nakts.
+25 rudenī, silts vējš maigi sejā ber sausas, zeltainas rudens lapas, pasaule ir viegla un draudzīga, izgaismota ar tūkstošiem gaismas avotu - lāpu, laternu, krāsainu virteņu šaurās, stāvās ielās, kur, izplešot rokas, var pieskaries abām sienām, piesātinātu ar stāstiem, garšām, dzērieniem, izraisot vieglu reiboni un aizmiršanos.
Pasaule, kur viegli aizmirst, bet kura pati atgādina, ka viss būtiskākais saturā sākas aiz vārda "bet..." |
|
|
| |
[Oct. 5th, 2012|11:57 pm] |
Kamēr vēroju klintīs iekaltas mājas, sajaucu pasākuma programmas, kā rezultātā izlaidu pieņemšanu pie mēra, kā rezultātā iekūlos ellē ratā kaut kādā melno kvartālā, kā rezultātā nokavēju greznas vakariņas, kā rezultātā vienīgā vieta bija palikusi pie menedžmenta galda, kā rezultātā neformāli izrunāju visas lietas, dēļ kurām braucu komandējumā uz 5 dienām.
Tādā līmenī, ka pat izvilkām papīrus uz galda.
- Būs labi, - viņš teica. - Es vēl nezinu, cik tas maksā, bet noteikti pareizini ar desmit... |
|
|
| |
[Oct. 3rd, 2012|10:58 pm] |
|
ekstremāla diena. lūdzu, šādas izsniedziet limitētā daudzumā. |
|
|
| |
[Oct. 3rd, 2012|12:32 am] |
Šovakar pelēkā žaketītē, sēžot pelēkā birojā, klabinot pa pelēku kompi, caur mugurkaulu izskrēja skaudra sajūta, ka mans laiks vairs nav tikai mans. Ka mani jautājumi nav tikai manējie.
Aiztriecu laptopu ciet, un pēc garlaicīgām manipulācijām ar sabrtansportu niknās botās, sporta jakā jau stāvēju uz burukuģa komandtiltiņa ar atvasi pie rokas un skatījāmies bezgalskaistā, neparasti lielā rietošas saules bumbā.
Jo, iespējams, tolerēs klients nenosūtītu tāmi, izpalikušu telefonsarunu par pasaules pārņemšanu, bet bērniem jautājumi par kuģiem, lidmašīnām, gliemežiem un sliekām, molekulām, kausēta zelta un sviesta savienošanas procedūrām rodas šeit un tagad.
Un pieskāriens stūres ratam atšķiras no pieskārena enciklopēdijai.
Un tas ir mirklis pasaules mērogu iezīmēšanai.
Mazajā cilvēkā. |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2012|09:02 pm] |
Zinātnieku naktī īsi pēc 22 palaidu savu jaunēkli Kronvalda bulvāra telpās eksperimentēt, un pati aizgāju skumt zem pilnmēness.
Kad atgriezos, sastapu viņu stāvam starp stāviem pie uzraksta uz durvīm "Laimes liešana" ar izkausētu alvas vai svina gabaliņu rokā.
- mammu, kas ir laime vai laims? vai tā ir viela, kas rodas kūstot ķīmiskās reakcijas rezultātā? |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2012|02:11 pm] |
Sapnī biju nonākusi kādā īpašā vietā - uz mūžīgas jaunības un laimes salas, kur neeksistē laiks, kur cilvēki nenoveco - cik skaisti viņi tur bija pirms simts gadiem, tādi viņi ir joprojām, pat drēbes tās pašas. Visi staigā pa saulainām pļavām tādi laimīgi, laimīgi. Silti, putniņi čivina, jūra šalc.
Tur nonākot tikai tie, kuri patiesi, ar visu savu būtību mīl (tik nez, ko es tur darīju un kāpēc viena klīdu).
/...filmas pārrāvums.../
Kaut kādā veidā man izdevās vienu puisi no tās salas teleportēt uz mūsdienu naksnīgo Rīgu. Tieši tajā 30-to gadu uzvalkā, izskatā utt. Tad mēs braukājām pa galvaspilsētu (precīzāk - pa Miera ielu(!)), viņš ļoti brīnījās par reklāmām, transportu, cilvēku izskatu. Stāstīju visādus praktiskus knifus par mūsdienām.
Sapnis beidzās ar manu teikumu:
- zini, daudz kas Tavā laikā te bija labāk, bet šo lietu Tu spēsi novērtēt. Šis ir prezervatīvs... |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2012|09:36 pm] |
|
Kā gribētos viegli, klusi un nemanāmi izslīdēt cauri pāris stāstiem savā dzīvē, bet izskatās, ka tieši došana pa bremzēm rada lielāko troksni, viļņus ezeros un jūrās, melnas švīkas uz asfalta un tumšus dedzinātas gumijas dūmus. |
|
|