|
[Nov. 6th, 2013|11:44 pm] |
Lidmašīnām skaistākais mirklis ir atraušanās no zemes. Tas vienmēr man šķiet kā neiespējamā padarīšana par īstenību. Man patīk vērot, kā garām paslīd izgaismotās ēkas, gaisa kuģi, autobusi, benzīna un čemodānu mašīnas un cilvēku simti, kuri apbrīnojamā kārtā precīzi zina, kas jādara. Kā rosīgais pūznis paliek aizvien mazāks, un domas par lidostas menedžmentu nomaina pilsētplānošanas tēma, tad mākoņi pārklāj ģeometriskās un/vai līkumotās ielas, virs mākoņiem sākas jau pasaules radīšanas tēmas.
Un šovakar pacelšanās skats bija tik saviļņojošs (jā, nedodiet man raudamgabalus kino, bet gan izgaismotas dzelzs konstrukcijas), ka pārkāpu drošības noteikumus -atsprādzējos un pārsēdos pie loga (karma atkal manā pusē - pilnā reisā blakus vieta tukša. Nez, kas notiek ar tiem, kuriem būtu jāsēž man blakus).
un manas iekšējās gaviles tika sadzirdētas - sekoja dublis Nr 2. Kad lidmašīnai vajadzēja jau nosēsties, Mārupes lidostas precīzās gaismu līnijas negaidīti attālinājās. Lidmašīna uzņēma kursu Dienvidu tilta virzienā, pakāpeniski turpinot samazināt augstumu. Lidojums bija tik zems un/bet skaists, ka ar grūtībām atrāvos no loga, lai manuālī izpētītu, vai spārnotajam autobusam ir arī rezerves izejas aizmugurē. jo pamazām pilsētas gaismu kontūras izmainījās tik ļoti, ka pat šķita, ka pilots sajaucis pilsētas un meklē mežu, kur nobēdzināt neveiksmīgo reisu.
par to, ka pilsēta pareizā, pārliecinājos, tikai izlasot lielveikala Alfa nosaukumu. No augšas, protams.
kad izkāpu lidostā, elpoju dziļi, dziļi, adrenalīns pulsēja muskuļos, bija priecīgi un viegli. es saprotu, tos, kuri spēj un vēlas maksāt miljonus par kosmosa tūrismu Man bija sajūta, ka visas komandējuma mokas, attaisnotās un neattaisnotās izmaksas bija paredzētas šim 20 minūšu pilnajam aplim pār pilsētu.
Cik maz vajag laimei!!! tomēr... |
|
|
Comments: |
From: | mmd |
Date: | November 7th, 2013 - 12:35 am |
---|
| | | (Link) |
|
Man patīk piezemēšnās, tās sekundes simtdaļas, kurās smadzenes sakārto vērtību skalu un atgriežas realitātē. Lidmašīnas ēna atkal ir liela, bet ēkas - mazas, tālas un neaizsniedzamas. Lidojot viss ir otrādi ...
ojā, lidmašīnas ēna virs mākoņiem, koku galotnēm, pļavām, mākoņiem... virs jūras
From: | formica |
Date: | November 7th, 2013 - 08:18 am |
---|
| | virs jūras | (Link) |
|
Viens no skaistākajiem skatiem, ko dzīvē esmu redzējusi, ir Londona tumšā vakarā, zem lokus metošas lidmašīnas. Tā kā es mīlu skatīties raidījumus "Air Crash Investigation" un līdzīgus, tad droši vien labi nejustos, ja lidmašīna pēkšņi tik radikāli mainītu nolaišanās ceļu :)
tad tāpēc mums pēdējā laikā virs teikas zemu laidelējas pasažieru lidmašīnas. agrāk tā nebija.
Rīgas lidosta ir ieviesuši kaut kādus saīsinātos pieejas koridorus, lai lidmašīnas varētu taupīt degvielu, bet, tā kā ar to tiek paaugstināts trokšņa līmenis Rīgas pilsētā, kas ir pretrunā ar trokšņa samazināšanas plānu, viņiem nāksies no šī jaunieveduma atteikties. Tas īsumā, ko no kolēģiem noklausījos.
jap, es arī par to padomāju - trokšņa piesārņojums. Jo aiz mums vēl trīs pilnmēneši lidoja, un tā tomēr ir akustiskā slodze pilsētai. | |