| |
[Dec. 10th, 2013|01:36 pm] |
Manā seklajā viensētā pat kaķu un suņu adopcijas vēstules reti ieklīst, par invalīdu tirdziņiem nerunājot.
Bet šorīt saņēmu vēstuli no Norvēģijas. par buzinesu. sadarbību vēloties. ne-spams.
tas, kas mulsina un dara uzmanīgu - vēstulē gandrīz visi You ir rakstīti ar lielo burtu, neatkarīgi no atrašanās vietas teikumā.
Viņu valodā arī ir latviskā tradīcija Jūs rakstīt ar lielo burtu? |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2013|12:33 pm] |
- vai Jums čeku vajadzēs? - pārdevēja vaicāja, kamēr stūķēju galvā jauniepirkto cepurīti
- nē, paldies, es to tik un tā pazaudēšu
Un pazaudēju arī - jau pēc 3 stundām... |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2013|10:36 pm] |
|
Tā kā jau pieradu, ka ir klienti, kuri dubultās atspoguļošanas periodā rēķinu samaksā eiro, bet ar to kompāniju, kura cenu piedāvājumu atsūtīja TIKAI eiro, principā attiecības neuzsākšu. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2013|06:54 pm] |
Mani šorīt pamodināja zvans 9:15 no rīta. Kuram kaut ko vajag tik agri?!? Pirmdienā!!!
tad vēl divi zvani.
- tu slima?
- nē, taču - pirmdiena!
Vilkos uz darbu.
Pēcpusdienā pēc ingvera, kafijas un svaiga gaisa injekcijām beidzot pamodos.
Sāku labā garastāvoklī zvanīties, rakstīt, kaut ko organizēt, bet pretī visur jau piekusuši darbaļaudis... |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2013|08:38 pm] |
Pēc pavisam mierīgām sestdienas pusdienām, kur pavisam mazā kompānijā, pavisam lēni un nesteidzīgi tika apēsta vidējā Latvijas pensionāra mēneša pensija, pavisam mierīgi nākot mājās, atstsāju bērnus skrienam pa parku, lai pikotos.
Bija jau tumšs, un, atbalsoties pret stabu, lasīju sen nelasīto Cibu, ar vienu aci vērojot, kā mazie silueti pazūd un parādās kopā ar citiem pagalma bērniem, kuri, šķiet, tur ir vienmēr. Un ikreiz pabrīnos par to, kā vecākiem nav bail tur viņus palaist vienus pašus.
Laiku pa laikam gan pati aizspraužu meitai rāciju aiz jostas un palaižu kopā ar pārējiem. Kad vēl gaišs un kad zinu kompānijas sastāvu un kas viņus pieskata.
Bet, neskatoties uz to, ka pati esmu augusi piedzīvojumu pilnā savvaļā, man ir bail par savējiem.
Iespējams - tieši tāpēc ir bail... |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2013|03:30 pm] |
|
sakiet, lūdzu, ko cilvēki parasti dara piektdienas vakarā? |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2013|11:40 pm] |
- Eklasē mani sagaidīja uzbrauciens, par to, ka esmu ignorējusi vecāku sapulci, kurā (pēc triju stundu diskusijām) vienīgais pieņemtais lēmums bija vecāku pienākums maksāt Ls 1,50 par Ziemsvētku dāvanām.
Upd Parakstīju bērnam Nr2 dienasgrāmatu par 4 nedēļām un ar šausmām atklāju, ka esmu nokavējusi vēl vienu vecāku sapulci. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2013|11:19 pm] |
|
Aurikulodiagnostika |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2013|01:26 pm] |
viens mazs mazītiņš grāmatveikaliņš pirms trim nedēļām sajauca rēķinus ar pavadzīmēm un tad divas nedēļas nevarēja savākties pareizi dokumentus noformēt. ceturtdien saņēmām pareizu papīru, šodien jau zvana parādu piedzinēji un lamājas.
Laikam izsitējiem maksāt ir vienkāršāk... |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2013|11:22 am] |
Torīt pamodos pirmā, atvēru acis un skatījos dīvainajās tapetēs, mēģinot likt kopā gabalus no nakts siltajām sarunām, smiekliem un spēlēm.
Pamanīju, ka sejas āda sākusi nepatīkami reaģēt uz baseina ūdeni, tāpēc iegāju aptiekā palūgt sejas kremu
Tikko sadzērām ar konkurentu, ar kuru sasitāmies ne pa jokam
Man izsviedās lidostas terminālis ar izkusuša asfalta un pazaudētas bagāžas smaržu, kad pie aizliegtā_vē ieklikšķināju googles degunā
- bieži ir sastopami cilvēki, kuri vēlas kontrolēt visu, bet reti ir sastopami tādi, kuri precīzi zina, ko kontrolē, ar kādu mērķi un kādiem efektiem.
deviņos no rīta mani pamodināja zvans.
Šajā nedēļā man ir bijusi iespēja vērot grandiozāko saulrietu dzīvē - izlidot naktī, lidot pret sauli, un vērot, kā paliek aizvien gaišāks. Pēc ilgiem laikiem biju ballītē, kurā nejutos kā ieceļotāja no citas pasaules.
Bērns nopirka baltas asteres skolai. Mājās mani sagaidīja atvērti logi.
Esmu piedzīvojusi lieliskāko komandējumu ever.
Beidzot. |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2013|11:25 pm] |
vakara vējā...
No lidmašīnas izkāpu kopā ar kundzīti gados, kura gandrīz raudāja:
- es jau tā tik maz esmu lidojusi dzīvē. kāpēc man tā?
Šajā dzīvē man personīgi tā bija trešā ekstrēmā nosēšanās stiprā vējā/vētrā, kad lidmašīna nesavācas pirmajā reizē.
UPD. Tajā brīdī man visvairāk žēl bija nenosūtīto e-pastu. |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2013|01:42 am] |
Beidzot.
Brisele mani pieradināja.
Un es pieradināju Briseli.
Es taču desmitiem reižu biju gājusi tos ceļus, bet kā varēju nepamanīt visu to skaistumu?
Šonakt ļāvu sev apmaldīties, iet, kur acis rāda un Iekšējā Balss velk.
Jo zināju, ka apmaldīšanās nav iespējama - es sajutu pilsētu.
Klīdu pa šaurām ieliņām bez neviena cilvēka. Vietās, kur pretējās sienas var aizsniegt ar pirkstu galiem. Klīdu pa platām, netīrām, trokšņainām, svinētāju pilnām ielām.
Lēnām vilkos, griezos riņķī, gāju atpakaļ, stāvēju, atmetusi galvu, veroties sarežģītajās arhitektūras saspēlēs.
Vai kaut kur ir uzcelts piemineklis cilvēka smadzenēm?
Intelektam, spējai radīt mākslu, spējai domāt plaši un dziļi?
Apvienot cilvēkus kopīgam, precīzam darbam? |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2013|10:15 pm] |
|
Runai jābūt kā sievietes kleitai - pietiekoši īsai, lai raisītu interesei, bet pietiekoši garai, lai nosegtu stratēģiskos punktus. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2013|07:17 pm] |
Neesmu lasījusi ziņas kopš pirmdienas
Es taču neesmu neko palaidusi garām, vai ne? |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2013|12:47 am] |
|
Lai dabūtu pasauli atpakaļ līdzsvarā, man vajadzētu strādāt vēl vismaz 4 stundas... |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2013|12:27 am] |
Pagātne ir ideāla telpa. It īpaši senāka pagātne. Jo tur viss ir zināms, viss ir paredzams, viss jau ir noticis. Nav nekāda riska, ka kaut kas var noiet greizi vai iznākt savādāk.
Tev nekur vairs nav jāsteidzas, jo tu neko nevari nokavēt.
Viss jau ir bijis.
Pagātnē ir ērti būvēt sazvērestības teorijas. Patiesībā tās nav teorijas, bet noslēpumaina patiesība, kurai neviens nenoticēs, jo visi taču nav spējīgi ieraudzīt patiesību.
Pagātne ir transformējama. Tā kļūst aizvien tuvāka, niansētāka, personiskāka.
Mīļāka vai baisāka - tas pēc individuālā pasūtījuma.
Tajā var izvietot spēles figūras pēc savas patikas, regulēt viņu ietekmi, analizēt, modelēt, projicēt.
Izdzīvot notikušo soli pa solim vēlreiz un vēlreiz, izbaudīt, izgaršot notikušā nianses.
Milimetru pa milimetram, sekundi pa sekundei.
Apturēt, patīt uz priekšu un atpakaļ.
Un tas ir droši... |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2013|12:22 am] |
Tikko facebook apklusināju pāris cilvēku info un emociju plūdus ar pāris klikšķu palīdzību. Jo tas nu sāka izskatīties pēc miskastes.
es vēlētos, lai ar cilvēkiem IRL būtu tikpat vienkārši:
iedomājies, tu sēdi ballītē un regulē sarunu saturu... |
|
|
| |
[Nov. 26th, 2013|01:23 pm] |
|
Kad grāmatnīcā vaicāju pārdevējai, vai veikalā ir grāmata "Mafijas menedžeris", viņa pa taisno devās pie juridiskās literatūras plaukta. |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2013|02:11 pm] |
|
Un kā uz šī fona izskatās Millera 64 krēslu projekts? |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2013|11:44 am] |
Katrā satikšanās reizē Islandes kolēģi lūdz iemācīt kādus neizrunājamus latviešu valodas vārdus. Piemēram "baļķīši".
Tikko ieraudzīju nosaukumu, kura izruna būtu īpaši patīkama ikdienas lietošanai starptautiskā vidē "Biedrība ATZELŠANA" |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2013|05:17 pm] |
Viena lieta, kas man būtu jāiemācās - nejusties atbildīgai par citu cilvēku emocijām.
Tai skaitā vīriešu. |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2013|01:05 am] |
briesmīga darba diena. Labi, ka tā ilga tikai dažas stundas
Tā arī neko prātīgu neizdarīju
Ja būtu vēl vairāk laika, neizdarītu vēl vairāk
Atpūta ir kaitīga lielos daudzumos. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2013|11:38 pm] |
|
Staro Rīga tukšuma sajūtu šogad spilgti izgaismoja sarkanie lukturi pie Saeimas |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2013|11:37 am] |
- kad notiek kaulēšanās ar likteni, parasti veselais saprāts ietur distanci - teica vakar kāda burvīga būtne.
Ir beigusies atbildīga nedēļa, un beidzot tā pa īstam sāku saprast tos, kuri piektdienu svin bāros.
Tās pāris tusa stundas paņēma nost daudz vairāk nekā gaidīju un cerēju.
tagad var izņemt liekos zobus, krūšu un pēcpuses implantus, acu protēzi, nolikt parūku tumbočkā un atvilkt elpu - priekšā trīs brīvdienas.
ekskluzīvi :) |
|
|