| |
[Nov. 21st, 2012|09:36 pm] |
Garās brīvdienas, kuras nemaz nebija garas (darba dēļ), bija spilgts pierādījums tam, ka esmu sociāli absolūti nederīga māte.
Jo, ja radu ballītē mammas, saspiedušās čupiņā, runāja par to, kuru bērni mācās no Zīlēm, kuri no citām grāmatām, kādas ir vērtēšanas sistēmas, formu filozofija, es (jo man, protams, neviens neko nejautāja) nespēju atsaukt gara acīm nevienu grāmatu (bet zinu, ka mans bērns tiešām mācās no kaut kādām grāmatām).
- un Rīgas skolās esot šādi... - viņas kompetenti tērzēja
un nespēju iekļauties nevienā no šīm sarunām.
NEVIENĀ!
Jo nezinu, kā tur ir - tajās Rīgas skolās... |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2012|02:53 pm] |
Šodien mēģinājām paēst trijās vietās - Fazenda, kur viesmīle neatradās pat pēc pailgas gaidīšanas, tad devāmies uz RawGarden, kur smaržoja pēc karija un vīraka, un kur pārdevēja nespēja atrast kontaktu ar kases aparātu un rindu, kas šī iemesla dēļ tramīgi kārtojās pie letes, tad uz Austrumu Oāzi, kur piedāvāja tikai tipisku Eiropas virtuvi ar rīsiem un makaroniem vai ceptiem kartupeļiem ar liellopu un vistu, un fonā skanēja latvju mīlas dziesmu izlase.
Atvilkos uz biroju viegli īgna un viegli nepaēdusi.
Plānoju gan šodien izcilas vakariņas kā kompensāciju, bet par to vēlāk... |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2012|10:09 pm] |
- kādas ir tavas jūtas pret Obamu?
- man nav jūtu - izslīdēju no jautājuma samērā brutāli, un Alfa tēviņi pārslēdzās uz jautājumu loku, kurš man bija saprotamāks - "Elektroenerģijas ieguve Latvijā. Procentuālais sadalījums."
- noteikti atraksti, noteikti! - Galvenais Alfa Tēviņš purināja manu roku
- protams! - līksmi atsaucos
Emmmm.... Pirksti spēlējas ar klavieri, tējaskrūzi, mandarīniem
Ir izdarīts viss, kas traucēja ķerties klāt šim Galvenajam darbam, kaut visas pieklājības normas jau ir pārkāptas. Manī ir autentiska Neatgriezeniskuma sajūta (pazīstama un līdz šim nekļūdīga), ka šis solis atver durvis (vai Pandoras lādi), pēc kurām nekas vairs nebūs tā kā bija. Tā būs cita pasaule, cits laiks un citi cilvēki.
It kā es taču uz to eju... |
|
|
| |
[Nov. 20th, 2012|12:46 pm] |
Saņēmu zvanu ar lūgumu palīdzēt organizēt dāvanas Jaunajam gadam.
Klau, nu cik var svinēt? Viens taču pavisam nesen jau bija!
Un ne tikai viens, vesels bars viens pēc otra!
Nevar tos apvienot? Piemēram, piecgadēs? |
|
|
| |
[Nov. 19th, 2012|11:25 pm] |
|
Kur varētu aiziet parakstīties par sakarīgas ātrvilcienu sistēmas ieviešanu no LV uz citām ES valstīm? |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2012|07:47 pm] |
Ja man ir izcila karma attiecībā uz sēdvietām - pēdējos pārbraucienos pat vispārpildītākajos reisos man gandrīz vienmēr blakus neviens nesēž (proporcija 9:1), tad karma attiecībā uz viesnīcām ir negrozāmi sabojājusies.
Ja pirmā nakts bija visnotaļ mīlīga, tad pagājušajā bezmiegam pārguruma dēļ palīdzēja divas balsis aiz sienas, apņēmības pilnas piedzerties. Tad pievienojās trešā, tad vēl sievietes balss.
Tad naktī pamodos no... sienu trīcēšanas, ko izraisīja krākšana aiz sienas! |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2012|06:41 pm] |
Aizraujoša pēcpusdiena
Ir interesanti ar cilvēkiem, kuriem ir stāsti.
Man ir jautri, ar mani ir jautri, bet iekšējais prieks, jeb radošā enerģija sāk dzist...
Gan jau no mētāšanās pa pasauli, laika, mērķu un adrenalīna sajūtas pazaudēšanas.
ehhh... kaut ko uzrakstu, nodzēšu, uzrakstu, nodzēšu
Iešu gulēt... |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2012|09:44 pm] |
šodienas noslēgums kā Žannai Friskei, kura sajauca miljardieru reisu ar meliatoru reisu (no 00:23 līdz 00:40 minūtei klipā), taču manā gadījumā visu putru ievārīja pārcentīga klienta sekretāre.
var arī tā
Pēc bezgalgarām sarunām atjēdzos bezmaz pļavas vidū zem zvaigžņotām debesīm ar laptopu somā, lādētāju kaudzi, 9%tīgu mobilo telefonu un baigo pārgurumu. Apkārt un cauri gaudoja vējš, kas iedvesa zināmu romantiku. Un tieši neiespējamība prognozēt nākamo pagriezienu piešķīra šai situācijai vienīgo burvību.
Bet zobratiņi augšā saslēdzās, un random taksītis, kurš mani nogādāja tālāk "uz pasaules malu un tad vēl mazliet pa kreisi" sakritības pēc izrādījās klienta darbinieks, kurš piehaltūrē ārpus darba brīvajā laikā. |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2012|10:28 pm] |
Man ir sarežģījušās attiecības ar laiku. No viens puses ir sajūta, ka tas tiek rauts iekšā melnajā caurumā pirms vispār nonāk manā pārziņā. No otras puses, pārskatot nedēļas notikumus un padarītos darbus, šķiet, ka pirmdiena bija ļoti sen, jo notikumu gūzma, kas pārbirusi ar lielu troksni pāri galvai, ir nepārskatāma.
Nedodiet man laika menedžmenta mācības, dodiet man laiku! Lūdzu... |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2012|12:03 am] |
eeee, jaunēklis uzdeva burvīgu jautājumu:
- kā uzrakstīja pirmo programu, ja nebija programmas, ar ko to rakstīt?
es aplauzos jau pāris stundas agrāk pie jautājuma:
- kā veidojas sāls? |
|
|
| |
[Nov. 13th, 2012|10:25 pm] |
|
- labdien. kur ir Jūsu karodziņš pie žaketes? - tā sarunu uzsāka kāda dāma pavisam industriālā vidē, atbildot uz manu iepazīšanās sveicienu. |
|
|
| |
[Nov. 9th, 2012|07:33 pm] |
Standarta pieņemšana. Pulcējas cilvēki no malu malām. Draudzigi, bet viegli distancēti. Tiek tukšots standarta šampanietis, notiesātas standarta bulciņas, rit standarta sarunas svešās mēlēs.
Pasākuma vadītājs piesaka runātājus. Katrs sagatavojis A4 lapu vai pierakstus. Runātāji daudz, runas garas. Tad seko vienošanās protokola parakstīšana utt. Protams, kolektīvā bildēšanās ar un bez sarokošanās.
Tādā draudzīgā burzmā kāds pēkšņi pamana, ka kundze no Ukrainas uzkāpusi trībīnē, atbalstījusies un svarīgi skatās vienā punktā. Visi draudzīgi sāk pamazām drūzmēties viņai apkārt un gaidīt. Kad kņada norimusi un visu skatieni pievērsti ekskluzīvi viņai, seko uzruna:
- Atvainojiet, es tikai nofotgrāfējos... |
|
|
| |
[Nov. 9th, 2012|07:01 pm] |
Lūk, nākamais kurss, kuru būtu vērts apmeklēt:
"Rakstura noteikšana un uzvedības prognozēšana pēc ārējā izskata- fenotipa. Ievads."
Paskatīties sarunu biedra sejā un ātri saprast, kā labāk komunicēt, ko drīkst, ko nedrīkst atļauties konkrētajā situācijā. Zināšanas par ārējo pazīmju saistību ar iedzimtajiem instinktiem ļaus mums daudz ātrāk iepazīt sarunu biedru, izvēlēties sev draugus un partnerus. Uzzināt, ar ko gan atšķiras cilvēks ar garu degunu no cilvēka ar īsu, kāpēc sievietei ir šaurs viduklis un kāpēc savā lokā jāmēģina piesaistīt cilvēkus ar garām ausīm. |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2012|06:50 pm] |
mana šodienas ēdienkarte:
- kotlete. 1 gab
- ūdens. viena glāze |
|
|
| |
[Nov. 1st, 2012|11:12 pm] |
- kur tu tāda skaista iesi? - meita šorīt mani apturēja koridorā
- uz darbu, dārgā - iedevu buču, aizvēru durvis un prom biju...
Vakara noslēgums bija pārsteigums - mani sagaidīja mūzikas dārdoņa, daudzi skaisti cilvēki, tērpi un rotas, līdz nepazīšanai pārveidotas telpas, kur tik bieži būts! Iespējams, ka manas acis tā bija izslāpušas pēc atšķirīgā, ka prāts meklēja foršus akcentus ļaužu pūļos. Iespējams, palīdzēja tas, ka Modes nedēļas apmeklētāji tiešām vairāk atbilda manai gaumei kā uz mēles esošie frīki.
Starp pauzēm iestājās tas eiforiskais klikšķis, kas, iespējams, rodas no trešās glāzes vīna labā kompānijā. Sarunām raisoties, pažēlojos paziņai, ka netieku galā ar vienu situāciju. Atklāju vārdus un saņēmu labas, praktiskas nianses.
Joprojām domāju, ka nebija pareizi - kaut zem četrām, bet tomēr publiski runāt par klāt neesošu cilvēku. Bet, šķiet, tā ir, ka nereti, tikai atkāpjoties, atzīstot kļūdas un stulbumu, ir iespēja iegūt resursus turpināt ceļu un pārcirst samezglojumus. |
|
|
| |
[Nov. 1st, 2012|10:41 am] |
Šorīt visa Vecrīga vibrēja bungu un fanfāru skaņās. Epicentrs - protams, Saeima. Piketa mērķis man tā arī palika nezināms.
Visticamāk, līdzīgi kā apbedīšanas un kāzu organizēšanas pakalpojumus, arī šādus pasākumus organizē profesionāļi. Šis bija visnotaļ efektīvi uzpucēts. Pēc acu skatieniem varēja atpazīt tos, kuriem iet klāt un prasīt vizītkarti, ja gribētos kādu individuālu, skaļu izlecienu. :) |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2012|10:13 pm] |
Lielisks, lielisks pilnmēness :)
PS. 21:30 atrāpoju no pēdējā meetinga, un šonakt vēl 3 stundu darbs 4 stundu kursam.
Bet ārpus tā, ak cienījamā kundze... |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2012|11:50 am] |
|
Biznesa vide paliek aizvien advancētāka un vēl vairāk uz nākotni orientēta. Saņēmām skarbu uzbraucienu par to, ka nav apmaksāts neizrakstīts rēķins. |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2012|11:39 pm] |
par ģitāristiem
Skaista, sena, zināma dziesma, bet klipu redzēju, šķiet, pirmoreiz. Sintētisks, bet juteklisks.
Atsevišķos koncertos (piemēram, Akvarium) esmu sajūsminājusies tieši par bundziniekiem, viņu virtuozo spēju vadīt ritmu, uztvert nianses, sajust, improvizēt. Mmmmmm. |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2012|09:29 pm] |
|
Aaaaaa, šodien dažādās kafejnīcās esmu pavadījusi 6 stundas. Runājot. |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2012|09:20 am] |
Tajās retajās reizēs, kad šajā laikā izeju no mājas darba dienā, es iekuļos neiedomājamā haosā. Šoreiz bija tāds klusums, ka pārsteigta apstājos, un mani atgrieza realitātē vien tramīgs velosipēda zvans. (Dodu 90% varbūtību, ka tas piederēja Ērmanītim (esmu gan diezgan vāja puspazīstamu vīriešu identificēšanā pēc pēcpusēm, kuras turklāt uzstutētas uz velosipēdiem).
Lai dzīvo tumšie logi skolās un tiem piederīgās skolēnu brīvdienas! Un miers uz ielām šajā laikā! |
|
|
| |
[Oct. 28th, 2012|09:25 pm] |
Es gribu! Nonākt nesteidzīgās sarunās puskrēslā, kur visi izskatās glīti, savilkt celīšus zem sevis, apsegties ar komplimentiem un vienkārši justies dumja. Klausīties, smaidīt, jautāt, atslābināties, neko īsti necenšoties saprast.
Man reiz Kāds ausī čukstēja, ka īstu vīriešu tuvumā sievietes tādas paliekot, un tā dabā ir iekārtots (tas gan kaut kādā veidā bija saistīts ar apaugļošanās procesu, un tur bija kaut kāds plašais skaidrojums par to, kāpēc ir tāda piekrišana platīnblondajām beibēm ar sunīšiem un līmētajām skropstām). Es vēlos to sajūtu, kad intelekts atkāpjas, kad nav jāsargā ala, uguns pavardā un uzņēmuma bilance. Kad acis paliek mirdzošas, vaigi sārti, un iekšienē dzirkstī vieglprātīga jautrība.
Un gan jau būs :). |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2012|05:58 pm] |
Es saprotu, ka bērni mūsdienās ļoti ātri aug un hormoni mūsdienu vistās dara savu. Bet vai, jūsuprāt, šī tiešām ir piemērota ziņa eklase.lv?
Turpmāk pirmsdzemdību kursiem pazemināta cena! |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2012|11:11 am] |
Klau, kas tā par vaimanoloģijas paraugstundu cibā šodien? Takš jūs katrs šādus apstākļus piedzīvojiet katru gadu.
Būtu tā kā laiks pierast, ne? |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2012|11:05 am] |
Virsraksts Delfos:
Kur vērsties, ja zobi maina savu atrašānās vietu?
Ko jūs ieteiktu, dārgie cibiņi, šim nelaimīgajam? |
|
|