| |
[Dec. 7th, 2012|09:16 pm] |
Kaut kāda šīs nedēļas diena. Viss jau putrā saplūdis, nepateikšu kura, bet ne pirmdiena.
Kad ar ķiveri galvā un smagiem zābakiem galvā lodāju starp metāla konstrukcijām, meklēju atbildes uz bērnības dienu jautājumiem, pilnai dramaturģijai vēl cīnoties sniegu un vēju, saņēmu telefona zvanu.
- klau, šo piektdien konference. Tu varēsi nomoderēt, vai ne? Klau, viens lektors pateica, ka nebūs, Tu taču varēsi uz pusotru stundu pastāstīt kaut ko? Honorārs, protams būs.
Šis vakars. Pasākums noritējis, zvanītājs, aplausu pavadīts, pasniedz man dāvanu maisiņu. Aiznesu to uz biroju, izsaiņoju, a tur - stikla ezis. Kad, pirkstgalos pacēlusies, stūķēju to uz plaukta pie citiem nicinājumam nolemtajiem bēdubrāļiem, pār mani no nezināma cauruma nobira sudraba zvaigznes. Kad beidzu matu purināšanas procedūru, pa durvīm iegāzās projektu vadītājs ar PNA, kurš bija mazāks kā runāts.
- kur pieci lati palikuši? - jautāju
- kā kur? Tavai dāvanai! |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2012|12:29 am] |
Sūtīju vēstuli ar subj.: "Vajadzīgi trīs vīrieši"
un ...
...aizsūtīju nepareizajam vīrietim |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2012|12:03 am] |
Šodien pametu darbu ne pārāk vēlu - īsi pirms deviņiem vakarā. Aiztaisot ciet biroja durvis, ieelpoju blīvo miglu un klusumu. Vecrīga bija tumša, tukša un pamesta. Daži gājēji un kāda pavisam reta mašīna. Radās sajūta, ka laiks jau iestiepies krietni pāri pusnaktij.
Pilsētā iedegti Ziemsvētku rotājumi, liecinot par iepirkšanās drudža, sadauzīto vīna pudeļu neizbēgamību nākamajās nedēļās. Un neizskatījās, ka kāds par krāsainajām gaismām, kuras atspērušās krāsoja miglu, priecātos.
Uz Vanšu tilta vienīgā mašīna bija fotoradaru baltais busiņš ar ieslēgtām avārijas ugunīm, kura organiskais saturs montēja nost radaru kastes (es ceru, ka tā). Neviena cita transportlīdzekļa! Ne pretī, ne garām.
Zudusī pilsēta... |
|
|
| |
[Dec. 6th, 2012|02:21 pm] |
Ja jūs līdz 21. decembrim būsiet paspējuši samaksāt visus nodokļus, pēc pasaules gala saņemsiet bezmaksas veselības aprūpi "tur augšā".
Kādi vēl varētu nākt piedāvājumi no valsts puses? |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2012|11:26 pm] |
Sabiedriskais transporta lieliskākā priekšrocība ir nejaušu satikšanos izraisīšana.
Tā vakar satiku senumsenumsenu draugu, ar ko caur uguni un ūdeni iets tajā ideālisma un tīras draudzības piesātinātajā laikā.
Un viņš toreiz man, meitēnam, kurš sastāvēja no vieniem dzimumnoliegumiem, ar plašu žestu parādīja, ka ir cita pasaule. Pasaule, kur visas sieviešu kaprīzes tiek uzņemtas ar smaidu un sapratni, un mīlestību. Kur tās tiek izpildītas jebkurā diennakts laikā un apstākļos - kaut helikoptera īre, kaut brauciens nakts garumā cauri lietusgāzēm pēc miniatūras kūciņas, kaut sarunas nakts vidū dziļā mežā pie ugunskura līdz spēku zudumam.
Kāpēc? Sieviete tā vēlējās. :)
Tava vēlēšanās izpildīta! Ko vēlēsies vēl?
UPD. Pārlasot man radās hipotēze par prinčiem baltajos zirgos. Par viņiem nepiedzimst, par viņiem kļūst. Un, šķiet, tieši attiecībās. Jo katra maza uzvara dod spēku jauniem iekarojumiem. Kā Jungs teica par šamaņiem - tieši cilts uzticība dod šamanim maģiskās spējas. Un vīrietim - sieviete.
Bet sagaidīt pilnu komplektu uzreiz varētu būt pagrūti |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2012|10:23 pm] |
|
Pavisam parasta diena, pavisam parasts vakars. Kā parasti, ap 11 visi taisās jau pamazām gulēt, bet vienīgi astoņgadnieks vēl muļļājas pie mājas darbiem. Precīzāk, dara visu iespējamo, lai neķertos tiem kāt. Uzmetu aci galdam un viņa sašvīkātajām lapām. Dārgie cibiņi, kurš pateiks ( kas tas ir? ) |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2012|07:34 pm] |
|
Ir vērts kopt attiecības ar draugiem, kuri ir patīkami, racionāli un baudāmi arī tad, ja (ne)gadījumā tie kļūst par nopietniem opozicionāriem. |
|
|
| Sadarbības piedāvājums ienācās: |
[Dec. 4th, 2012|12:52 pm] |
|
esam specializējušies uz vispārējiem reklāmas un mārketinga darbiem |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2012|01:15 am] |
aaaaa, acis un smadzenes iet šķērsām (nu jau ščērsām)
klau, dārgie cibiņi, vai eksistē kāds uzticams bezmaksas grammar čekeris angļu valodā teikuma konstrukciju un citu erroru pārbaudei? Tā kā es ar sevi latviešu valodā šovakar nevaru par daudzko vienoties, citās valodās iestājas totāla nespēja. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2012|08:39 pm] |
|
Pagājušajā nedēļā Tech Industry izstādes laikā pie blakus galdiņa kafejnīcā apsēdās kāds noguris francūzis. Viņš lūkojās uz paplātes saturu ar tādu riebumu, ka manī modās jautrība un empātija. Atcerējos savu vizīti kādā lokālā Francijas mazpilsētas izstādē, kur mēģināju paēst, vadoties pēc ēdienkartes viņu valodā. Ķīpsalas ēdnīcas apmeklējums viņam viennozīmīgi bija traumatiskāks kā man viņa valsts analogs vasaras ceļojumā. |
|
|
| MAS |
[Dec. 2nd, 2012|08:45 pm] |
1. Pagājušajā ir piepildījušās tik daudzas ieceres un plāni, ka bail pat šogad uzsākt kaut ko vēlēties :)
2.- Sorry, ka izskatos kā tūriste - bez sirdsapziņas pārmetumiem atvainojos pēc lieliskām vakariņām jautrai, gudrai kompānijai.
3. Esmu atpakaļ... bet daļēji.
4. Sapnī biju uzbūvējusi jaudīgu kosmosa kuģi.
5. Ir tāds termins - neapzinātā kompetence.
6. Darbaholiķi no rītiem uzlāpoties ar maziem darbiņiem.
7. Gribu šovakar kaut ko mierīgu un vīrišķīgu.
8. Atzīšos, mana lielākā fobija ir izmazgāt veļas mašīnā kādu mobilo telefonu.
9. - Kas pazudis? - vaicāja sekretāre, redzot, ka noliecos pie vārtiem
10. Sapnī biju nonākusi kādā īpašā vietā - uz mūžīgas jaunības un laimes salas, kur neeksistē laiks, kur cilvēki nenoveco.
11. Šorīt visa Vecrīga vibrēja bungu un fanfāru skaņās.
12. Šodien man vajadzēja būt pasaules greznākajā pilsētā un no 65. stāva apartamentiem jāskatās, kā aiz stikla sienas miljonu gaismiņās pulsē dzīve. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2012|04:13 pm] |
|
Šodien man vajadzēja būt pasaules greznākajā pilsētā un no 65. stāva apartamentiem jāskatās, kā aiz stikla sienas miljonu gaismiņās pulsē dzīve. Tā vietā es piečakarēju sapņus un merkantili atdevos projektam, kur nedēļas darbs ļautu man nestrādāt līdz martam. Ļautu, ja spētu apstāties es... |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2012|08:32 pm] |
|
Skatoties linkus par to, kā taisa skolas krītu, pakomentēju, cik briesmīgos apstākļos strādā cilvēki - bet toties par elektrību maz jāmaksā! - saņēmu pretargumentus Emmm, laikam bērniem vajadzēs sākt stāstīt par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2012|06:42 pm] |
- vari man ieteikt kādu labu specu? - kliente spontāni uzjautāja pēc tam, kad pavisam mazā banketā krustu šķērsu bijām izrunājušas darbus un nedarbus
- iepazīsties, tā ir tava jaunā priekšniece - uzreiz pēc jautājuma izskaņas apturēju gudru, blondu, garkājainu meiteni, kura slīdēja garām ar glāzi rokā, veltīdama apkārtesošajai publikai neaizmirstamu smaidu
Un, izrādās, tas tiešām bija izcils sākums izcilai sadarbībai |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2012|11:00 am] |
Vakar ballītē ieraudzīju pirmo adventes vainadziņu. Drošības pēc pārjautāju, vai tas gadījumā vēl nav palicis uz galda vēl no pagājušā gada.
Saņēmu noliedzošu atbildi. |
|
|
| |
[Nov. 29th, 2012|12:01 am] |
|
Pēc projekta noslēguma sadarbības partneri ieradās pie manis ar tik milzīgu tējas, šokolādes, vīna grozu, ka paliku tramīga. Laikam vajadzēja vēl rūpīgāk veikt cenu aptauju. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2012|11:33 pm] |
|
Pēdējā sapulce beidzās 21, pēdējā ballīte beidzās 23, darbi nebeigsies nekad, tāpēc vienkārši mehāniski iešu gulēt |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2012|10:02 pm] |
Ja nu kaut ko es protu labi, tad tā ir bērnkopība
Nu jau divus gadus ir izveidota ideāla gulētiešanas sistēma - naktspasakas lasa mazie (kamēr es lasu Cibu). Un dara labprāt, jo tas viņiem ļauj atrasties priviliģētā stāvoklī (t.i. - negulēt). Un vienlaikus trenēt savas prasmes. ;)
Prieks klausīties sešgadniecē, kurai skola sāksies vien nākamgad. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2012|09:21 am] |
Viena diena spilvenos, relatīvā klusumā un nesteidzīgos darbos, vienmērīgā plūsmā uzņemta pārtika un trīs litri tējas visas dienas garumā ir man saformējuši atpakaļ cilvēciskas iekšējās un ārējās aprises.
Un sapņi... sapņi ir tie, kas visprecīzāk parāda, ka tieku sadziedēta.
Nu, pašlaik tur strautiņi čalo, meži elpo, pavasaris mostas, nekādu lidostu, dzelzceļu, viesnīcu utt.
Jā, pēdējā laikā noguru no sapņiem vairāk kā no darba - gandrīz katru nakti mēģināju nokļūt uz vienu dzīvē neeksistējošu, bet ļoti saulainu un urbanizētu eksotisku valsti kalnos vai arī atgriezties no tās. |
|
|
| Kādas ēstuves apskats |
[Nov. 26th, 2012|05:16 pm] |
|
ja jums pēkšņi ir nepieciešama ēstuve, kur saskrieties gandrīz Rīgas centrā, bet nelauzot galvu par auto novietošanu, sakarīga, pavisam sakarīga virtuve par labām, bet nepārspīlētām cenām, interesanti bezalkoholiskie kokteiļi vai laba kafija skaidrai galvai, iespēja pavērot publiku, kas sastāv no garkājainām blondīnēm un kungiem ar sirmiem deniņiem, vai kungiem un dāmām, kuri ādas dīvānos pie zemiem galdiņiem jau kuro stundu uz lapiņām zīmē mākoņus un kvadrātus un neviens viņus netraucē, Eksports Andrejostā varētu izrādīties gana normāla vieta. |
|
|
| |
[Nov. 26th, 2012|01:17 pm] |
- Tu teiksi, ka tas ir pavisam normāli - nespēt aiziet pat uz WC bez facebook, twitter rakstiskas piekrišanas?
- Ir izaugusi tāda paaudze, kurai ir pilnīgi savādāka domāšana, lēmumu pieņemšanas modeļi, draudzēšanās un sadarbības principi. Viņu spēks ir tīklošanās.
Mašīna traucās cauri melnai naktij un biezai miglai, mani jautājumi bija asi un ciniski, viņa atbildes - saudzīgas, izskaidrojošas.
Tās lija uz manas pelēkās karmas un uz manas karjeras melnākajiem caurumiem. Gara acīm redzēju jaunēkļus un jaunietes, kurus reiz esmu pametusi, lokoties veģetatīvās distonijas, bezmiega, migrēnas un vēl visādās citādās mokās.
Piedodiet. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2012|10:05 pm] |
Vakar vakarā plaukstā iekļāvās jaunās smaržas, kas mani pavadīs kādu laiciņu.
Vienas no Angel sērijas šedevriem :).
Tās nevar sajaukt ar citām, tās neatstāj vienaldzīgu, tās ievelk, tās maina noskaņu un pašas mainās.
Pats svarīgākais - tās ir iespējams sajust tikai skūpsta attālumā... |
|
|
| |
[Nov. 24th, 2012|07:47 pm] |
Dārgie draugi, man ir patiesas aizdomas, ka esmu iemācījusies pārtikt no prānas.
Uzmetot aci nedēļas ēdienkartei, izskatās, ka sešu dienu laikā esmu uzņēmusi labi ja divu dienu kaloriju normu.
20 stundas nostāvētas auditorijas priekšā (precīzāk - novadīti workšopi, kas atšķiras ar intensitāti no parastām lekcijām), bailes saskaitīt, cik ir nopļāpāts pa mob un sarunās. Tomēr tas pie tādas manas vidējās slodzes ir pavisam OK. Kad palutinu sevi, paliekot mājās, stradājot ar datoru gultā, var kādu mirklīti neēst, ja strādā tikai smadzenes, bet muskuļi atpūšas. Bet katrai kustībai +/- jābūt sabalansētai ar ogļhidrātu porcijām.
Teorētiski.
Viss, eju gulēt restartēties. |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2012|08:29 pm] |
Sēdēju es kā govs kokā un adīju atombumbu. Raksts tapa glīts no skata, prieks manī pildījās liels, bet valdziņš notrūka. Pārējais - kā multenē...
- kur bija mana kļūda? - pussaļimusi prasīju auditorei
- neuztver divu cilvēku rīcību kā sistēmu. šis gadījums ir individuāls izgājiens, kuru jutīsi pus gadu, ne vairāk. Bet skaties tālāk, skaties plašāk. Ja tavs mērķtirgus ir 20 000 vienības, viņu ekskluzīvas 200. Ne vairāk. Kamēr fokusēsieties uz pirmajām 3, pat ne 20 vienībām, bumbas sprāgs. Domā!
Nu lūk, pietrūkst man prāta operēt konceptos. Un cik vērtīgi tajā mirklī ir domājoši un objektīvi cilvēki blakus. Vēlams, ar vēsu ūdens spaini. |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2012|09:26 pm] |
iedomājies, Tu mētājies pa pasauli pa standartizētiem ofisiem un izsmalcinātiem restorāniem, pa sapulcēm un precīzām sarunām aci pret aci. Ar laptopu padusē, mobilo pie auss, runājot ar klientiem, partneriem, un, protams, bērniem. Tu jau ritenī pazaudē prieku, sapņus un pat dvēseli, jo sāk pietrūkt nesteidzīgu tējasvakaru ar draugiem par Svarīgo, sāk pietrūkt apstāšanās mirkļu, lai dvēsele var noķert prātu.
Tu jau esi iemācījusies ņemt līdzi absolūto minimumu - un četru dienu komandējuma komplekts nepārsniedz somas apjomu, ar kādu standarta tīne dodas uz diseni, turklāt tajā lielāko vietu aizņem dažāda garuma vadi. Tu zini, ka sejas kremi vislabākie ir testerīšos, turklāt tā ir izcilākā kurpjusmēre, ka šampūnu kvalitāte mērās pudelīšu lelumā un vislabākās smaržas - tikai ceļojuma komplektiņi.
Un gala rezultātā vēlu vakarā Tu nonāc kārtējā viesnīcā, ieej dušā, tāda mitra ieslīdi smalkos satīna palagos, vismaigākajos, kādus vispār Tava miesa ir pieredzējusi bezpersoniskos hoteļos, un tie ir apdukāti no vienas vietas ar vainas apziņu pastiprinošiem uzrakstiem:
"I MISS YOU". |
|
|