| |
[Feb. 9th, 2014|01:29 am] |
Dārgie, cibiņi!
Man ir pierādījumi, ka pasaule paliek labāka, ka mēs viens otram sākam vairāk uzticēties:
Šodien, vakariņojot Alus sētā, es sapratu, ka arī Latvijā ienāk kaut kas no Londonas.
Kungi no Japānas rezervēja sev galdiņu, atstājot uz galda mobilos, uz krēsla laptopa somas un uz pakaramajiem - jakas
Un aizgāja stāvēt rindā. Uz blakus zāli.
Atceļā trolejbusā kundze apstaigāja pus sastāvu ar skaistu, sarkanu(!) maciņu rokā, meklējot tās īpašnieci
Garkājaina jauniete iespiedzās aiz prieka, pateicīgi paņēma to un ielika somā
vaļējā plecu somā, kurai rāvējslēdzēju ražotājs nav paredzējis.
uzlika pašā virsū virs pelēkas trikotāžas jaciņas, starp ābolu un biezpiena paciņu.
mīļā, Marta_zaķe! Tu esi sadzirdēta!
PS - bet es esmu pazaudējusi vēl divas cepures... |
|
|
| |
[Feb. 7th, 2014|07:18 pm] |
pagulēšu divas stundas
pirms vētrainām vakariņām
lai neaizmigtu sapņos un kokteiļos pēc tam
vai kādā citā tumšā, skaļā, publiskā vietā |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2014|11:27 pm] |
- pamest cilvēku zem vilciena riteņiem - tas ir tāds teiciens, kuru lieto lielākoties atbildības pārnešanas situācijās.
rīt es pati gulšos labprātīgi |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2014|02:12 pm] |
pagājušajā naktī paguvu adoptēt četrus zīdaiņus
labi, ka tas bija tikai sapnis. un labi, ka laicīgi pamodos. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2014|09:57 pm] |
- te no biedrības (tad tika nobērts kaut kāds garš un neskaidrs nosaukums) - drudžaina balss atskanēja klausulē 9:03 otrdienas rītā - mēs esam radītas, lai palīdzēt sievietēm biznesā
atbildēju kaut ko tādu, kas viņai ļoti nepatika. Man bija tādas tiesības, jo tiku pamodināta
un tagad funktierēju - kā man varētu palīdzēt tādas biedrības kundzes?
it kā mani neviens neapbižo, nediskriminē ne pēc dzimuma, ne citiem mēriem un izmēriem
nez, ko viņām varētu tādu palūgt? |
|
|
| |
[Feb. 1st, 2014|03:12 pm] |
saņēmu ielūgumu uz piedzīvojumiem
nevajadzīgiem piedzīvojumiem |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2014|04:05 pm] |
Kad meklēju sēdvietu arēnveidīgajā auditorijā, kura bija bāztin piebāzta ar nopietniem kungiem un kundzēm pelēkos uzvalkos, paklupu pār aizkustinoši izspūruša un izklaidīga kunga garajām kājām un iegāzos krūtīs kādam jauniņam indietim divus krēslus tālāk.
Viņš izmantoja iespēju uzsākt sarunu.
Saruna gāja raiti līdz mirklim, kad uzdevu viņam jautājumu
- vai Jūs esiet šīs universitātes students (Oksfordas)?
- nē, profesors...
Tā nu es sēdēju starp diviem kungiem, no kuriem viens bija atvainojies, bet otrs - apvainojies
Kad pasākums bija ildzis jau 20 minūtes, zālē iepeldēja burvīga jauna meitenīte īsos, īsos baltos svārciņos, miesas krāsas zeķubiksēs, sarkanā jaciņā, gariem, blondiem matiem, baltās vasaras kurpītēs un nosēdās pirmajā rindā.
Pēc pus stundas viņa piecēlās, pārgāja pāri zālei, nosēdās pretējā pusē augšējā rindā
Pēc tam viņa piemeklēja citu vietu.
neskatoties uz burvīgo kontrastu starp viņu, vētrām, negaisu ārā, drūmajām sejām un vīriešu pārsvaru telpā, monotonām balsīm tribīnē, neredzēju nevienu galvu, kura pavadītu viņas klejojumus ar skatienu. Visi bija iegrimuši Saturā.
cik interesanti - viņas koķetā plivināšanās ārpus konteksta, vietas un uzmanības meklējumi atgādināja mani pašu
citās situācijās...
kādreiz... |
|
|
| |
[Jan. 29th, 2014|11:27 pm] |
|
Londona man salauza sirdi... |
|
|
| |
[Jan. 23rd, 2014|03:05 pm] |
Apskatījos viesnīcu cenas Luksemburgā.
Man šķiet, ka viņi ir pārāk augstās domās par sevi. |
|
|
| |
[Jan. 22nd, 2014|06:26 pm] |
Ir viena laba defaultā programma androīdiem, intuitīvais teksts, šķiet, saucas.
tā, kura piedāvā nākamo vārdu, līdzko ir uzrakstīts pirmais.
Ļoti ērta programma, it īpaši, ja daudz jāraksta standarta teksti
tā kā Samsungs manam mob bija uztaisījis sistēmas restartu, aplikācija atkal jāpārmāca pa jaunu.
Jo aiz vārda "Atvaino" automātiski neizlec nākamais vārds "aizkavēšos", tad nākamais "sāciet", tad "sapulci bez manis" utt.
Un tagad es vēlētos zināt, pēc kādiem principiem šai aplikācijai ir veidota pamata bāze.
Jo, kad uzrakstīju vārdu savienojumu "Kur likt", kā nākamais vārds tika piedāvāts "līķi". |
|
|
| par aktuālo |
[Jan. 22nd, 2014|01:34 am] |
dziļā naktī graužu savu iemīļoto iknedēļas kūpināto cūkas stilbiņu un domāju par tiem dūmotajiem izstrādājumiem - ja jau tas viss ir tik ļoti vēzi izraisošs, tad kāpēc smēķēšana ES nav aizliegta?
ooo! eklase nestrādā. notiekot sistēmas uzlabošanas darbi. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2014|11:26 pm] |
interesanti nokritu.
izskatās, būs seksīgi zilumi uz ceļiem un potītēm. |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2014|02:52 pm] |
6.decembrī klients atsūta @ - mēs te šādu superslavenu starptautisko ekspertu no Maskavas aicinām uz Latviju - ko Tu par to domā?
šādas vēstules by default ir domātas nelasīšanai. it īpaši decembrī. Jo lēmums taču pieņemts no klienta puses - tas eksperts uz šejieni brauks tik un tā
16. decembrī saņemu zvanu ar lūgumu izteikt savu viedokli. Teicu, ka mēģināšu atrast laiku iepazīties ar pielikumiem. Un, protams, aizmirsu. Gada beigas kā nekā.
Tad atskan zvans šodien - vai Tev ir kāds viedoklis? Viņš tūlīt ieradīsies.
Atvainojos, ka atkal aizmirsu un tūlīt pat apskatīšos
tā nu mēs pļāpājam par ledu, sniegu, ziemeļbriežiem, es paralēli atrauju vaļā failu ar tā slavenā eksperta CV.
Tur izlec ārā bilde un...
un...
es to puisi pazīstu
turklāt tik ļoti, ka esmu redzējusi, kā Briselē smalkā restorānā oficiālo vakariņu laikā viņš atnāk ar savu šņabi un torti (dzimene taču!), piedzeras kopā ar ukraiņiem un uzdejo galda dejas (tupus uz neliela galda ar kāju mētāšanu un uz visām pusēm un savlaicīgu savākšanu atpakaļ zem sevis), esmu redzējusi vācu kolēģus vicinām papīrus, uz kuru bāzes pieprasa viņam nost ņemt starptautisko sertifikātu, un ir gatavi pat segt neatkarīgu ekspertu vizīti uz RUS uzņēmuma darba kvalitātes pārbaudei
- ko Tu par viņu domā? - telefonam otrā galā nepacietīgi jautā klients
- emmmm. daudzpusīga personība... es viņu zinu... |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2014|03:48 pm] |
Apstākļu sakritības dēļ esmu nonākusi darbā uz pāris stundām
Derētu apņemties sadarīt visus nepatīkamos, sen atliktos darbus, kuri bojā karmu, atņem enerģiju un nervus |
|
|
| |
[Jan. 18th, 2014|12:31 am] |
Zvana draudzene - viņai padoms vajadzīgs.
Darbaholiķe. Lielāka pat par mani. Ļoti pareiza.
Paralēli tiešajiem darba pienākumiem pēc savas iniciatīvas atbild par korporatīvo sociālo atbildību un visām šīm pārējām lietām.
Viņas darbs atrodas greznajos apartamentos jūgendstila tipa ēkā ar smalkajiem kamīniem, priekšistabām, virtuvēm, kristāla lustrām un griestu gleznoju mēģinājumiem utt. Divi WC un pat burbuļvanna.
Vakarā aizstrādājusies ilgi, bet tā arī nesaspringst evakuēties, jo 1) neviens viņu īsti piektdienas vakarā negaida un 2) kolēģi virtuvē svin piektdienu
Kad ballīte beidzas, darbi it kā apdarīti, viņa apstaigā visu biroju, lai izslēgtu gaismas, aizvērtu logus utt.
Un apgaitas rezultātā atrod vannas istabā
svešu vīrieti.
Kailu.
Guļam vannā.
Aizmigušu. |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2014|11:29 pm] |
Biju iegājusi savā otrajā birojā. Janvārī tur iegriežos pavisam maz, un arī cenšos parādīties, kad neviena nav, lai pastrādātu klusumā.
Gaismas bija izslēgtas, bet atmosfēra liecināja, ka cilvēki aizgājuši pusdienot vai kā.
Pamanīju diezgan lielu radošo nekārtību, un tā kā apkopēja gaidāma tikai pirmdienā, filozofiskā mierā (lai sakārtotu domas) savācu puspilnās miskastes, nomazgāju krūzītes utt.
Kad jau biju uzvilkusi mēteli, paņēmusi maisus ārā mešanai, aiz durvīm sākās jautra čalošana, tās atvērās un iekšā iespruka divas priecīgas meitenes ar bulciņu tūtām vai ko tamlīdzīgu.
Uzmetušas acis man, viņas pat īsti nesasveicinājās, novilka mēteļus un devās tālāk iekšā.
Nepazinu. Visticamāk ka praktikantes.
Tūlīt aiz viņām ienāca biroja vadītāja.
- es te mazliet piekārtoju - ar miskastes maisu rokā smaidot sasveicinājos ar viņu
- paņemiet šo te ar! - viena no meitenēm panāca atpakaļ un sniedza papīra turzu
- kas tā tāda? - dzirdēju puspiktu balsi aiz muguras, kad jau vēru durvis ciet
- vispār... jūsu priekšniece... |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2014|12:20 am] |
pēdējā laikā kaut kā daudz meditēju par spēku un laiku
mazi bērni nezina, ka viņi ir mazi bērni. parasti viņi nezina, ka ir bijis laiks, kad viņi nav bijuši.
viņi lielākoties apzinās sevi kā līdzvērtīgus pieaugušos.
tāpēc viņi atļaujas iejaukties pieaugušo sarunās ar sev aktuālām lietām, viņi eksperimentē un riskē kā pieaugušie (pat vēl vairāk - ar kādu neatlaidību, piemēram, viņi mācās staigāt!)
viņiem ir sajūta, ka viņiem pieder viss pasaules laiks, un viņi ir tiesīgi to izmantot
un viņiem māca, ka viņi ir tikai bērni. tā ir sāpīga skola
un viņi to iemācās. iespējams, divos gados, iespējams, piecos, iespējams, kaut kad tīņu vecumā. un tad, kad viņi to iemācās, notic tam, kaut kas iekšienē pārstāj augt. un šī iekšējā bērna bezspēcības sajūta paliek un nostiprinās.
ehhh, plus, ja tā vēl tiek stiprināta...
un tad tiek gaidīta tā Lielā Dzīve, kura tā īsti, iespējams, nepienāk
un forši ir skatīties, kā tēvi spēlējas ar maziem bērniem. Tāds divgadnieks pagrūž milzeni tēti, un tēvs krīt. ir jautri, un vienlaikus mazulis gūst apziņu, ka viņam ir spēks mainīt pasauli, kustināt lielas lietas, ka viņš ir lielu lietu cienīgs. Un lielu lietu, lielu cilvēku laika cienīgs.
un formējas fundamentāla sajūta. ka viņš ir tā vērts, lai citi uz viņu gaidītu, ka viņa domas un viedoklis citiem var būt un ir svarīgs.
tāpēc dzīvnieku pasaulē pat lauvas tādā veidā rotaļājas ar mazajiem lauvēniem.
cīnoties, pretojoties un padodoties.
vai tāpēc zvēru karalis kļūst mazāk sevis cienīgs? |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2014|09:30 pm] |
Jo vecāka palieku, jo vairāk dīvainību parādās:
Piemēram, princips - es lietas nemeklēju - tās vai nu ir tur, kur tām jābūt, vai nav vispār.
Un tas ir novedis pie tā, ka spēju naktī, tumsā vai no rīta totālā miega stāvoklī vēl aizvērtām acīm atrast skapī pareizo topiņu, žaketīti, izmazgāt zobus, padzerties ūdeni virtuvē, utt.
Ideāli, ja tā būtu arī ar bērnu lietām, bet tur kārtība skaitās tik ilgi, kamēr var atrast meklēto. Jeb kamēr viņi paši orientējas tajā visā.
otrā dīvainība - lietošanā var būt tikai viens šampūns, viens sejas krēms, viena smaržu pudelīte utt. Un viens rezervē. Augšējā plauktā. Nekādu aizkrautu plauktu, vairāku pusizlietotu trauciņu utt.
un tikko Samaung palaida sistēmas apgreidu, kas nojauca intuitīvos tekstus latviešu valodai, samazināja figūru punktus mob. atslēgšanai par pāris mm, novāca pāris ikonas no displeja, samainīja settingu izkārtojumu, un līdzsvars izjaukts. telefona lietošana kļuvusi kaitinoša
iespējams, jo nestabilāka ir ārējā vide, jo sāpīgāk uztveru pārmaiņas, kas ietekmē mikropasauli
gan jau noformulēšu vēl citas ieciklēšanās... |
|
|
| |
[Jan. 15th, 2014|07:12 pm] |
|
- dzīve jau tā ir pietiekami draņķīga vieta, tāpēc es varu atļauties no tās prasīt labāko - tā iesākās mūsu saruna... |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2014|10:46 pm] |
Bioloģijā man mācīja par talamu - sāpju un jušanas centru smadzenēs. (piedodiet, mediķi, ja atceros kaut ko nepareizi)
Nu lūk, es uzzināju, ka šis centrs man atrodas tieši zem septītā zoba.
Neskatoties uz to, ka atgādināju, ka anestēzija man iedarbojas vāji un bieži pat nemaz, neskatoties uz to, ka preventīvi tika veiktas trīs injekcijas, mēģinājums veikt manipulāciju beidzās ar to, ka krēslā uzrāvos sēdus ar kliedzienu un asaras izsprāga kā no atgriezta krāna.
Neskatoties uz to, ka bez atsāpināšanas ir dzimis bērnu bariņš, šādas/tādas traumas bijušas, pat lāzerepilējos bez atsāpināšanas, kaut ko tādu jutu pirmoreiz dzīvē.
Unikāla sāpju pieredze.
/Atļauju šo saukli izmantot zem jebkura zīmola/ |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2014|08:03 pm] |
|
esmu lekcijā, kur pasniedzējs ir pārsteigts par katru savu slaidu |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2014|10:52 pm] |
Par zīmoliem
Tālajos astoņdesmitbeidzamajos vai deviņdesmit sākumos mani ielika uz Bērnu slimnīcas kaut kādā tur nodaļā nomirt.
Diagnoze bija nenosakāma, analīzes šausmīgas, situācija bezcerīga, asinsvadi šķīda kopā, es pat īsti vairs nestaigāju.
Tā es dzīvoju, tiešām dzīvoju mēnešiem, kā daudzi tādi paši bērni, šķiet daudzstāvenes astotajā stāvā. lai gan joprojām ar žņaudzošu sāpi pakrūtē atceros kādas mātes asaras nakts vidū, mēs visnotaļ jautri pavadījām laiku. dauzījāmies, darījām blēņas, no tukšajām sistēmām taisījām dažādus zvēriņus, metām olas pa logu. nekas tāds īpašs
Tajā laikā nebija labdarības akciju, bet Milka zīmols mums piegādāja kastēm šokolādes. Tā laikam nebija pārāk laba, jo tā kusa pat istabas temperatūrā, bet mums bija liels ledusskapis.
Un tāpēc, redzot viņu stendu masīvajās akcijas, joprojām ķermeņa iekšienē paliek drusciņ siltāk. Un, lai gan pašlaik man šokolāde ne īpaši garšo, šo varētu kastēm pirkt. Ja būtu, kur likt un kam izbarot...
PS ja par vecākiem runājam, ar vēsu prātu atskatoties, visticamāk, ka slimoju, jo mana māte ļoti ticēja, ka esmu ļoti slima. Medicīnas encikopēdija tolaik bija dzimtas bībele.
PPS un esmu kaut kur pārliecināta, ka izdzīvoju, pateicoties tiem rūdītajiem mazajiem, kuri man samācīja, ka ātrākais ceļš no tās bēdu alejas tikt ārā, ir zāles likt zem mēles, nerīt nost un izspļaut podā :). Un joprojām ticu, ka ātrākais veids, kā izārstēties, ir nopirkt zāles, bet netaisīt tās vaļā. Nu, citreiz ar recepti somiņā pietiek. |
|
|
| Atļaušos citēt burvīgu CV |
[Jan. 13th, 2014|03:09 pm] |
Citas prasmes:
Strādāt ar prātu, bet ne uz ātrumu~ Esmu ātra noteiktās situācijās, bet, ja ko daru, man nepieciešams vispirms apdomāties un paredzēt rezultātu! Padodas runāt, runāt spēju un varu par jebko! Mīlu dziedāt, arī balss ir skaļa, tikai tā vēl nav nostādīta.
Esmu aizrāvusies ar dziedāšanu. Dziedu sev un citiem par prieku tāpat vien |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2014|02:59 pm] |
Visnotaļ neparasti - man ir lampu drudzis.
Turklāt par stundu garu pasākumu, kurš notiks tikai pēc nedēļas. |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2014|11:54 am] |
Šajā puslodē ir vismaz viens bērns, kurš katru vakaru, gulēt ejot, apvij rokas ap kaklu un arlabunakstssveiciena vietā prasa, kad beidzot snigs.
Šorīt sapratu, ka man arī trūka to balto, auksto mušu, kuras gādīgi līdz pavasarim apklāj to miskasti, kas piepilsētas parciņos un ceļmalās.
Pasaule kļuvusi gaišāka, un ir vieglāk elpot. |
|
|