| |
[Mar. 6th, 2014|05:16 pm] |
tā.
izskatās, ka šovakar paredzetā globālā tikšanās nenotiks, kas nozīmē, ka stāvu te viena kādas anonīmas viesnīcas foajē, studējot visus piedāvājumus - sākot no čehu kultūras tūrēm līdz servisiem, kuri sola piepildīt manas slēptākās vēlmes.
un ko gribu es? |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2014|09:25 pm] |
@#$%^&
man jāstrādā, bet tā vietā jau 40 minūtes dzenājos pa viesnīcas numuru, mēģinot nosist mušu
Plus šausmīga akustika te. Visu laiku domāju, ka kāds vīrietis izgājis koridorā un runā pa mob., atspiedies tieši pret manām durvīm. Izrādās, viņš savā istabiņā.
Un, kad viņš ir vannas istabā, vispār šķiet, ka mēs dzīvojam kopā.
izskatās, man būs daudz laika nostiprināt šīs savas sajūtas... |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2014|10:37 pm] |
par to cilvēku biju dzirdējusi daudz nepatīkama
un mūsu sarunas tēma nebija to smalltalk izlases par labu laiku un DM
par viņu detalizētāk zināju tik vien cik taksītī paspēju izlasīt google izsniegto CV
68.gads. Laba zīme.
bet vienīgā
saruna bija retoriski sarežģīta un vēsa.
viņš sita, es atsitos.
viņš par stratēģijām, es bridu taktikā. Kad es pārslēdzos, viņš gāja iekšā detaļās
viņš aizvēra kompi, es piezīmes.
rezultāts - nedaudz vairāk par formālu strupceļu.
bet nekas vairāk
atvadījāmies
stigrs, bet saudzīgs rokasspiediens
daudz ilgāks nekā pierasts lietišķās sarunās
skatiens - tu man patīc.
atbildēju ar to pašu... |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2014|12:28 pm] |
Luksemburgas viesnīca atsūtījusi Word dokumentu - reģistrācijas anketu viesnīcas rezervēšanai
Anketā atsevišķa sadaļa paredzēta kredītkartes informācijai. protams, ar lūgumu norādīt drošības kodus utt.
Cienu uzņēmumus, kur augstāk par drošību vērtē savstarpējo paļaušanos vienam uz otru.
bet tomēr norezervējos caur booking.com |
|
|
| |
[Mar. 3rd, 2014|12:22 pm] |
un esmu dziļi vīlusies,
izskatās, ka ziema tiešām ir beigusies
tomēr man nepieciešams dziļš sniegs, atkusnis, atkalas, ledi, cīņas ar ziemu, tumsu, uzvaras prieks
es jūtos emmmm... nedabūjusi (?)
nevaru noformulēt, kā jūtos, bet kaut kas būtisks pietrūka |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2014|11:50 pm] |
Nereāli skaists vakars BBārā! Par maz, par maz šādu mirkļu sev. Bez kompānijas, laika limitiem un citiem rāmjiem.
Ja kādam nav, kur doties, tā ir īstā vieta, kur noslēgt piektdienas vakaru, vai, gluži otrādāk, iesākt to
Lieliska mūzika, skaisti cilvēki, atbilstoša līmeņa virtuve. Tad smadzenes sāk sakārtoties, domas noskaidrojas un dzīve paliek vienkāršāka. |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2014|08:45 pm] |
|
Ooo! Glīti - tas par aplikāciju |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2014|04:07 pm] |
Iestājusies sajūta, ka esmu pateikusi kaut ko par daudz.
Bet es taču šodien lielākoties sēžu sapulcēs un klusēju. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2014|11:51 pm] |
par apakšveļu mežģīnēm vajadzētu uzrakstīt garāku apskatu, bet īsumā par zeķēm - vīlos daudzsološajā Falke zīmolā, kurš Eiropā ienāk ar pozitīvu agresiju (pēc tiem nedaudzajiem apmeklētajiem veikaliem un lidostu veikaliem spriežot).
Modeļu ziņā biju to likusi vienā plauktiņā ar Wolford. Priekšrocība - daudz patīkamākas cenas.
Bet izskatās, ka šī zīmola izstrādājumiem dzīve ir trīsreiz īsāka
žēl |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2014|10:20 pm] |
Saņēmu no viena drauga pavisam interesantu SMS. Atzvanīju uzreiz, jo vēlējos dzirdēt viņa balsi - intonācijas rakstītajā tekstā ir kas pavisam cits nekā intonācijas balsī. Bet sapīties atbilžu un tālāko tekstu aizplīvurojumos kaut kā negribējās.
- pastāv tikai divas hipotēzes, kāpēc atsūtīji šādu ziņu man - vai nu sajauci sievietes vai atvēri kādu iepazīšanās portālu un saprati, ka vieglāk uzrakstīt massmailu visām bijušajām nekā sākt ko jaunu.
tik foršus telefonsmieklus nebiju dzirdējusi gadus desmit. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2014|06:48 pm] |
lūk, pozitīvās domāšanas piemērs:
- viņa nokavēja angļu valodu! - tā skolotāja
- bet stunda taču vēl nebija beigusies!!! - manā vietā atbildēja meita |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2014|11:03 pm] |
Pēdējā braucienā uz Londonu pabiju nelielā pasākumā, kur kopā ar vārdu kartītēm izsniedza piespraudi, kurā varēja mainīt trīs krāsas - zaļu, dzeltenu un sarkanu.
Krāsu mērķis bija signalizēt apkārtējiem par tavu noskaņojumu. Zaļā - par atvērtību sarunām un jauniem kontaktiem, sarkanā signalizē par tavu atrašanos pasākumā ar konkrētu biznesa mērķi un nevēlēšanos piedalīties hiperpozitīvajā networkingā, dzeltenā - par nenoteiktu stāvokli.
Domāju, Narvessen krūzītēm arī trūkst kaut kādas attiecību vidusposma krāsas.
var taču pastāvēt kaut kas nenosakāms? |
|
|
| |
[Feb. 24th, 2014|01:24 pm] |
vai, vai, vai
šķiet, man ir darīšana ar cilvēku vai nu ar bipolārajiem traucējumiem vai šizofrēniju vai kaut ko tamlīdzīgu.
jeb kurā gadījumā, ar mani nejauki manipulē
un es mācos.
es mācos aukstasinību - nelekt gaisā uz pirmajām emocijām - savām un citu
kā? pavisam vienkārši - atceroties, ka vecenītes, kurām zvana lietuviešu čaļi, lai informētu, ka viņu bērni tur ir noziedzīgus darbus veikuši un tagad jāpestī ārā, arī maksāja pēdējās naudiņas pirmo emociju viļņa iespaidā.
jāmācās pagaidīt, kad noiet pirmais vilnis
tad padomāt ar vēsu prātu
ievilkt elpu, paskatīties uz visu lauku kopumā
aaaaaaa
iešu ieelpot pavasari |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2014|10:12 pm] |
viss ir ļoti kruto, ja neskaita to, ka trijos pasākumos divu nedēļu laikā esmu ieradusies pārāk īsos svārkos
un jūtos izdegusi |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2014|11:32 pm] |
mājupceļā Valdemāra ielas vidū izripoja bērns invalīdu ratiņos. bez kājām. apmēram septiņgadīgs
sabremzēju, viņš lēnām noripoja garām mašīnai.
Tad ceļa vidū neznokurienes uzradās savāds pieaugušais, kurš aizstūma viņu Mākslas akadēmijas virzienā
Sakiet, lūdzu, ka es guļu, ir pilnmēness, un nekas nav pa īstam... |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2014|11:08 pm] |
pēc pavisam smalkām pusdienām vietā, kur valstsvīru un uzņēmēju koncentrācija pārsniedz pat Panorāmas ētera blīvumu, iegriezos Rīgas Starptautiskajā autoostā pavadīt draudzeni ceļā.
Nosēdēju 40 minūtes, dzerot tēju, pļāpājot par dzīvi un vērojot vietējo planktonu.
Pa šo laiku palika tik šausmīgi skumji, ka joprojām nespēju atiet.
Gāju ārā, man asaras bira pār acīm.
- meitenīt, es braucu prom, ņemiet, - kāda kundzīte pienāca pie manis. viņai rokā bija etalons ar uzrakstu 24 h |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2014|09:48 pm] |
|
Pagājušajā naktī aizmigu 29 dusmīgu svētbilžu ielenkumā un ar austu budu kājgalī, bet tik un tā sapņoju par darbu. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2014|09:31 pm] |
Kad zvanīja starptautiskie draugi, ar augstpapēžu zābaciņiem klumburēju pa būvlaukumu.
Bija briesmīgs troksnis, un piekritu visam, ko viņi teica
lai es nepārdomātu, viņi uzreiz nopirka lidmašīnas biļetes turp un atpakaļ. biznesa klasē
kā rezultātā man būs jāvada workšops par samērā komplicētu tēmu
kurā man nav zināšanu, bet ir viedoklis un pieredze.
bet tas ir sīkums, tas viss ir sagremojams. un vēl ir laiks
bet man ir bail.
nāvīgi bail no dažiem cilvēkiem, kuri ir neiztrūkstoši visās mācībās un konferencēs, kuras man nācies apmeklēt
viņi ir, piemēram, no Indijas
un pieceļas no savas sēdvietas zāles tālākajā galā un uzdod jautājumus
viņi domā, ka uzdod jautājumus angļu valodā
bet tā ir cita valoda. iespējams, cita angļu valoda.
es neesmu sapratusi pat kā klausītājs, ko viņi jautā.
un vienmēr brīnījusies par lektoriem, kuri spēj atbildēt.
saprotami atbildēt |
|
|
| |
[Feb. 11th, 2014|11:23 am] |
Ir vismaz divas pazīmes, ka tuvojas pavasaris:
- bezdelīgas ar apdullinošu troksni tieši virs mana loga veido ligzdu
- kaimiņi izmetuši eglīti - kāpnes nokaisītas ar saustām skujām un konfetti papīrīšiem. |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2014|09:37 pm] |
šodien pavisam nejauši atklāju, ka mans totēmdzīvnieks ir nevis vilks kā vismaz divdesmit gadus domāju, bet gan... gliemezis
labi vēl, ka ne kailgliemezis
slieka izklausītos vēl skumjāk
Tā ka ir iespējas gan augt, gan regresēt
( lūk, šāds ) |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2014|01:29 am] |
Dārgie, cibiņi!
Man ir pierādījumi, ka pasaule paliek labāka, ka mēs viens otram sākam vairāk uzticēties:
Šodien, vakariņojot Alus sētā, es sapratu, ka arī Latvijā ienāk kaut kas no Londonas.
Kungi no Japānas rezervēja sev galdiņu, atstājot uz galda mobilos, uz krēsla laptopa somas un uz pakaramajiem - jakas
Un aizgāja stāvēt rindā. Uz blakus zāli.
Atceļā trolejbusā kundze apstaigāja pus sastāvu ar skaistu, sarkanu(!) maciņu rokā, meklējot tās īpašnieci
Garkājaina jauniete iespiedzās aiz prieka, pateicīgi paņēma to un ielika somā
vaļējā plecu somā, kurai rāvējslēdzēju ražotājs nav paredzējis.
uzlika pašā virsū virs pelēkas trikotāžas jaciņas, starp ābolu un biezpiena paciņu.
mīļā, Marta_zaķe! Tu esi sadzirdēta!
PS - bet es esmu pazaudējusi vēl divas cepures... |
|
|
| |
[Feb. 7th, 2014|07:18 pm] |
pagulēšu divas stundas
pirms vētrainām vakariņām
lai neaizmigtu sapņos un kokteiļos pēc tam
vai kādā citā tumšā, skaļā, publiskā vietā |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2014|11:27 pm] |
- pamest cilvēku zem vilciena riteņiem - tas ir tāds teiciens, kuru lieto lielākoties atbildības pārnešanas situācijās.
rīt es pati gulšos labprātīgi |
|
|
| |
[Feb. 6th, 2014|02:12 pm] |
pagājušajā naktī paguvu adoptēt četrus zīdaiņus
labi, ka tas bija tikai sapnis. un labi, ka laicīgi pamodos. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2014|09:57 pm] |
- te no biedrības (tad tika nobērts kaut kāds garš un neskaidrs nosaukums) - drudžaina balss atskanēja klausulē 9:03 otrdienas rītā - mēs esam radītas, lai palīdzēt sievietēm biznesā
atbildēju kaut ko tādu, kas viņai ļoti nepatika. Man bija tādas tiesības, jo tiku pamodināta
un tagad funktierēju - kā man varētu palīdzēt tādas biedrības kundzes?
it kā mani neviens neapbižo, nediskriminē ne pēc dzimuma, ne citiem mēriem un izmēriem
nez, ko viņām varētu tādu palūgt? |
|
|