Tas tikai pie mums tā.
Rietumos, kur karšu norēķini ir teju jau aizvēsturiska parādība, tas ir normāli. Tāpat kā UK sūtīt pa pastu pasi valsts iestāei - visi sūta un viss ir kārtībā.

(Reply to this) (Thread)

Rietumos daudz kur joprojām izmanto čekus, rēķinus apmaksā pastā un veic visādas citādas aizvēsturiskas darbības tāpēc vien, ka "tā tas ir bijis kopš 1897. gada", ļaujiet pasmīnēt.

(Reply to this) (Parent)

kā tas ir - karšu norēķini ir aizvēsturiska parādība? kur tā ir? un kas nācis vietā?

atvaino, brīnos, bet es kādreiz brīnījos, kad IT specs pateica, ka disketes vairs netikšot lietotas datu pārnēsāšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne to što novecojusi, bet vienkārši sen zināma.

(Reply to this) (Parent)

Man to pašu viena kundze no Nigērijas mēģināja iestāstīt, taču tomēr neiedevu šai savu e-bankas konta Nr., paroli un kodu karti. Kā auztrumeiropietis, neesmu vēl gana civilizējies. :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau tas sākotnēji arī bija tik efektīvi.
Booking.com jau tāēc arī iemantoja tādu popularitāti, tāpat paypal - tas ir globāls un uzticams starpnieks.
Tiesa, pāris reizes gadā kādam fricim naudu par ebay pirkumu skaitu uz kontu un ceru, ka paciņa pienāks. Paypal nepazīst un nākas pielāgoties.

(Reply to this) (Parent)

Man nesen bija līdzīgs lūgums no firmas, kura rezervēja dzīvokli Briselē. Aizūtīju tikai kredītkartes numuru, drošības kodu nē, un nekas, ij dzīvoklis rezervēts (tur arī dzīvoju), ij citādi labi.

Es esmu sūtījusi savus kredītkartes datus uz Kanādu tūrisma firmai. Viņi gan bija drusku prātīgāki - lūdza pusi numura sūtīt uz vienu e-pastu, un otru pusi uz citu, ar atšķirīgu pasta serveri - lai tad, ja e-pastu pa vidu kāds pārtver, nevarētu izmantot kartes numuru ļaunprātīgi.