| |
[Nov. 6th, 2013|12:07 am] |
kad ierados viesnīcas savā stāvā, šķiet, sapratu administratora acīmredzamo nervozumu (pat reģistrējoties pasi neprasīja uzrādīt).
Mana čemodāna ritentiņi iztraucēja kādu rus grupējuma saietu (jā, vai zinājāt, ka ir vesels ļaužu tips, kuri rīko apspriedes tieši viesnīcās?).
Viņiem bija vaļā durvis, cigarešu, cigāru dūmi vēlās ārā uz vāji izgaismoto gaiteni (ja es būtu viesnīcas apkalpojošais personāls, es arī neaizrādītu). Viņi dusmīgi par kaut ko sprieda.
Mūsu acis sastapās.
Man nepatika viņi, viņiem nepatiku es
Iespruku savās durvīs, balsis pieklusa.
Manā numuriņā smaržoja pēc vīriešu skūšanās losjona.
un pēc cigāriem
Iegrimu spilvenos kā mākonī.
Būs man tumši sapņi šonakt... |
|
|
