|
Oct. 27th, 2013|07:44 pm |
Palasījos feminisma diskusiju atskaņas un, lai kā arī centos izspiest kādu attieksmi, nesajutu rezonansi sevī.
Vienīgi didaktisku norādījumu iepazīties ar feminisma definīciju pirms sava viedokļa paušanas.
Neiepazīšos. Sorry.
Kāds Viedais sen, sen atpakaļ minēja, ka īstiem profesionāļiem nav vecuma un dzimuma. Arī uzņēmējdarbībā.
Esmu ar seklu profesionāļa titulam, bet lai gan lielāko daļu savas karjeras esmu pavadījusi izteikti maskulīnā vidē, un mans esošais bizness arī ir saistīts ar nesievišķīgu jomu, neatceros, kad būtu sajutusi atklātu diskrimināciju.
Jā, vieglus uzbraucienus jautājumu formā. Bet vēstījuma spēks ir atkarīgs ne tik daudz no raidītāja, cik no uztvērēja.
Un parasti intuitīvi piemeklēju kompānijas, kur spēlē man tīkamu mūziku. Iespējams, tas ir gļēvi, bet ne man pāraudzināt Purvciema urlas un mainīt viņu attieksmi pret sievietēm.
Bet iespējams, ka es vienkārši neatpazīstu šīs slēptās un atklātās agresijas formas, un tas ietaupa manas emocijas.
Bet ir viena lieta, kura uzdzen šausmas:
- pēdējā laikā mani uzrunā uz "Jūs: gan par mani jaunāki jaunieši, gan vienaudži, gan cilvēki, stipri vecāki par mani.
Un visi apzinātie un neapzinātie pūliņi izskaust šo formu ir cietuši fiasko.
Kas nozīmē, ka kaut kas jāmaina raidītājā (tas ir - manī).
Un es esmu gatava spert šo soli.
Tikai nezinu, uz kuru pusi... |
|