Tas ir pārāk ekzistenciāls jautājums. Man šķiet, viens aspekts - tāpēc, ka viņu iedzimtā neapmierinātība un nelaimīgums pēc noklusējuma ir tas stimuls, kādēļ viņi tik aktīvi darbojas.
Tā sauktā "laime" ir pieejama vienmēr (vismaz noteikti tad, kad ir nodrošināta izdzīvošana), tā nav jābūvē. Īsi sakot - gribi būt laimīgs? Tad esi!

(Reply to this) (Thread)

+ un tā jau nav, ka visi tie ģeniālie prāti nevar. Tas noteikti tā nav. Ir arī tādi, kas to izdara.

(Reply to this) (Parent)

es nezinu. būšana laimīgam (vismaz man) noteikti nav saistīta ar vēlēšanos tādai būt. Tas ir līdzīgi kā atveseļoties ar domu spēku. Citreiz palīdz, bet citreiz jāpielieto kaut kas stiprāks.
bet, ja kādam sanāk, visu cieņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas ir stiprāks par domām? Tie ģēniji arī spēj tikai domāt, ja kas. Un tad izdomāto realizēt. Tikai dažreiz varbūt "nepareizā" virzienā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, parādās gribasspēka elements

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī, bet ar gribasspēku vien ir par maz. Var sasniegt konkrētu mērķi, bet tad izrādās, ka tas nemaz nav tas, kas vajadzīgs, vai uzrodas cits mērķis, kam sasniegtais tikai traucē.

(Reply to this) (Parent)

Kautkā tā, ka trauksme ir dzinējspēks un radis un vācis, bet ne ceļs pie laimes, miera un kaut apmierinātības.

(Reply to this) (Parent)

+1

Nēnu vēl jau ir variants, ka cilvēks visu mūžu ir būvējis kaut kādu tādu verķi, kas viņam (vairs) nepatīk un neinteresē, nu tur izstudējis kodolfiziku un tikai 60 gados sapratis, ka patiesībā gribēja auklēt mazbērnus, tas varētu būt bišķi abloms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es ceru, ka tas tiešām ir ar "vairs". Nu, ka cilvēks tajā vecumā jau saprot, ka vienmēr iespējams visu mainīt un tam, kas bija noderīgs jaunībā, ne vienmēr jābūt pareizam un noderīgam vēlāk, kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)

Tā tāda lotereja, jo var sanākt arī pretēji: visu dzīvi centies tuvoties tai "laimei", par ko padomiņus te visi dod un pamāca, aber kad jau mazbērni klāt, secini, ka īstenībā tieši kodolfizika varē∆a būt tas piepildījums, bet nu jau par vēlu. Arī abloms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augstākminētais piemērs nebija domāts kā pareizā dzīvesveida ieteikums, pilnīgi piekrītu, ka visnotaļ var būt otrādi. Skatoties uz apkārtesošajiem vecvecākiem, šķiet, ka lielais vairums, mazbērnus [biežāk nekā reizi trijos mēnešos] ieraugot, nodomā kaut ko iz sērijas "labāk tomēr būtu to kodolfiziku mācījies" (izņemot manu tēvu, kurš *ir* mācījies kodolfiziku, un ņifiga tas viņam nav līdzējis)

(Reply to this) (Parent)