|
[Apr. 28th, 2014|10:59 pm] |
|
|
|
Comments: |
Tā tāda lotereja, jo var sanākt arī pretēji: visu dzīvi centies tuvoties tai "laimei", par ko padomiņus te visi dod un pamāca, aber kad jau mazbērni klāt, secini, ka īstenībā tieši kodolfizika varē∆a būt tas piepildījums, bet nu jau par vēlu. Arī abloms.
Augstākminētais piemērs nebija domāts kā pareizā dzīvesveida ieteikums, pilnīgi piekrītu, ka visnotaļ var būt otrādi. Skatoties uz apkārtesošajiem vecvecākiem, šķiet, ka lielais vairums, mazbērnus [biežāk nekā reizi trijos mēnešos] ieraugot, nodomā kaut ko iz sērijas "labāk tomēr būtu to kodolfiziku mācījies" (izņemot manu tēvu, kurš *ir* mācījies kodolfiziku, un ņifiga tas viņam nav līdzējis) | |