Jāatzīst, ka es ar savām neirozēm tieku galā nesalīdzināmi labāk nekā citētais Dr., jo manējās nav manī raisījušas nepārvaramu naidīgumu pret pretējo dzimumu, kas būtu jākompensē, vemjot ļaunīgu žulti iknedēļas blogā un dižojoties ar provokatīviem saukļiem pie katras mazākās iespējas.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, bet, lūk, Rudzīša kungam regulāri visādi masu saziņas līdzekļi jautā viedokli par, piemēram, latvisko dzīvesziņu, "kas ir attiecības", "kāpēc vīrieši aiziet pie jaunākām", utt. Un viņš tiražē, pavairo un izplata to žulti. Interesanti būtu apmēram apjaust, cik sieviešu pēc viņa spriedumu izlasīšanas tiešām sāk sevi vēl papildus vainot visos tajos grēkos, ko Rudzītis postulē.
Nu, un attiecīgi tev, man, u.c. neviens neko nejautā :)

(Reply to this) (Parent)

oi, atradu šādu lielisku,:
«Bizness ir vīriešu pasaule,» uzskata psihoterapeits Viesturs Rudzītis. Lai arī daudzus šāds uzstādījums varētu sakaitināt, nav tik vienkārši, kā izskatās. Pieauguša cilvēka izvēles un rīcību, pēc Rudzīša domām, nosaka agrīnās bērnības pieredze. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga. Tieši uz tās kā uz nostiprinātiem dzelzsbetona pāļiem cilvēks būvē savu turpmāko dzīvi.

«Es un manas mammas seja — kā šo seju redzēt laimīgu?» — šādi jūtas mazs zēns, guļot pie mātes krūts. Paaugoties viņš uz visu notiekošo raugās līdzīgi — dzīve ir tas, kas notiek ārpasaulē, tas, ko var ieraudzīt un sataustīt. Bizness kā objektīvā realitāte vīrietim nāk priekšā kā iespēja (neapzināti!) «atkal un atkal apmierināt mātes seju, lai tā būtu laimīga». Zemapziņa vīrieti visu laiku dīda — kā darīt māti laimīgu? Tieši tādēļ, pēc psihoterapeita skaidrojuma, viss, kas saistīts ar aktīvu rīcību ārējā pasaulē, ir vīrišķā sfēra.

Ar sievietēm ir citādi. Dēlam māte izliekas laimīgāka, bet meitas priekšā tā ir patiesāka. Zīdaiņa vecumā meitenīte skatās uz mātes seju, taču «meitai māte rāda sevi laimīgu daudz mazāk nekā dēlam». «Bieži meitas zīdaiņa periodā redz dusmīgo vai nelaimīgo māti. Tas būtībā nozīmē emocionālu atraidījumu,» skaidro Rudzītis.

Tādējādi meitene tiek «iemesta» savas zemapziņas pasaulē. Viņas izejas pozīcija dzīvē — «mātes seju nav iespējams apmierināt». Tieši tādēļ notiekošo ārējā pasaulē, karjeras sasniegumus sievietes nevērtē tik augstu kā jūtas, intuīciju, emocijas. Īsāk — iekšējo pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un ir cilvēki, kuri šo tekstu uztver nopietni. Un ar kuriem tas troļļabērns var manipulēt.
Vispār Rudzītis pats ir ārkārtīgi interesants keiss no psihoanalīzes viedokļa. Domāju, ka, analizējot viņa tekstus, varētu uzcept pāris disertācijas par atsevišķu vīriešu nespēju tikt galā ar mātes mīlestības trūkuma radītām traumām, par iestigšanu eidipālajā fāzē, par neinicēta pusaudža dumpinieciskumu visa mūža garumā, par nespēju kompensēt personisko vientulību, radot sev ilūziju par "vispasaules vīriešu kolektīvo garu", par sava Ego identificēšanu ar fallu un tā dievišķošanu, par nespēju izrauties no mūžīgā Upura-Vajātāja-Glābēja riņķa, līdz ko runa ir par sieviešu un vīriešu attiecībām, par konvulsīviem mizogīnijas uzplūdiem, sākoties andropauzei un libido kritumam...Viņš taču ir staigājoša klīnika, ja tā padomā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņš varbūt ir staigājoša, bet labi pelnoša klīnika:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurš gan to apšauba.:)))

(Reply to this) (Parent)

Diemžēl, cik atceros, savlaik "Bendes meitiņa un viņas tēvs" bija teju bestsellers un top 1 rekomendācija Rīgas psihoterapeitu klientēm kā literatūriņa, kas palīdzēs "visu salikt pa plauktiņiem". Un diez vai, ka mazajā LR psihoterapijas pīļdīķītī kāds atvēzēsies pret spīdekli, bet žēl :)

(Reply to this) (Parent)

akvaimandieniņvaimanuvai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šie noteikti nav pat krāšņākie ziediņi, bet es negribu to dīvaini reklamēt, pārāk daudz nenobriedušu prātu viņu uztver nopietni.:)

(Reply to this) (Parent)

brīžiem pat gribas domāt, ka viņš vienkārši trollē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, ka tas ir apzināts marketings.

(Reply to this) (Parent)