|
Jul. 9th, 2013|06:01 pm |
...un ir cilvēki, kuri šo tekstu uztver nopietni. Un ar kuriem tas troļļabērns var manipulēt.
Vispār Rudzītis pats ir ārkārtīgi interesants keiss no psihoanalīzes viedokļa. Domāju, ka, analizējot viņa tekstus, varētu uzcept pāris disertācijas par atsevišķu vīriešu nespēju tikt galā ar mātes mīlestības trūkuma radītām traumām, par iestigšanu eidipālajā fāzē, par neinicēta pusaudža dumpinieciskumu visa mūža garumā, par nespēju kompensēt personisko vientulību, radot sev ilūziju par "vispasaules vīriešu kolektīvo garu", par sava Ego identificēšanu ar fallu un tā dievišķošanu, par nespēju izrauties no mūžīgā Upura-Vajātāja-Glābēja riņķa, līdz ko runa ir par sieviešu un vīriešu attiecībām, par konvulsīviem mizogīnijas uzplūdiem, sākoties andropauzei un libido kritumam...Viņš taču ir staigājoša klīnika, ja tā padomā. |
|