Nav noslēpums, ka daudzi tautieši uz Lielbritāniju pārvācas darba meklējumos. Sevi pie tiem pieskaitīt gluži nevaru, bet uzāktās darba attiecības šeit ir ļāvušas šo faktu aplūkot no citas perspektīvas. Sēžu te un domāju, ka ir taču indivīdi, pāri un nepāri, kas atbrauc uz šejieni, nopelna miljōnu un nopērk dzīvokli. Un neba jau strādājot tikai savā profesijā. Sēžu un domāju, kā tas vispār ir iespējams.
Protams, pat minimālā alga ir augstāka nekā Latvijā, un pat minimālā alga (6,5 mārciņas/h) nodrošina iztikšanu. Bet vai tā ļauj iekrāt?

Latvijā lielākā problēma, manuprāt, ir tas, ka (ne visiem, bet tik un tā pārāk daudziem) pēc īres maksas un komunālo rēķinu nomaksas pāri paliek ļoti, ļoti maz, ja vien nav sava īpašuma, kurā mitināties. Tomēr tas, ka šeit ir citādāk, ir... mīts. Zemākā īres maksa, ko šeit esmu maksājusi par 1 istabu, ir ap 75 mārciņu nedēļā (300 mēnesī), lielākā - 380 mēnesī, un arī tā tiek uzskatīta par lētu. Protams, paretam var atrast fantastiskus piedāvājumus - bet tad vai nu telpas pelē vai līgums ir uz mūžību, vai arī tas ir "tikai studentiem".
Kāpēc tikai? Jo, students būdams, tu nemaksā Council Tax - domes nodokli; nodokli, kas ir atkarīgs no īpašuma vērtības un energoefektivitātes, un cilvēku skaita (proti, ja ir tikai 1 ne-students, piemēro 25% atlaidi) - un parasti tas ir ap 100 mārciņām mēnesī. Tikpat vai nedaudz mazāk tiek maksāts arī par komunālajiem maksājumiem. Paši briti šobrīd satraucas par nekustamo īpašumu cenu kāpumu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 50% savu māju nebūs vispār (ja vien pie tās ļoti aši netiks tagad).

Tātad, ja saņem min. stundas likmi un strādā 160h mēnesī, algai esot nedaudz virs 1000, aptuveni puse no tās tiek samaksāta par mitekli. Nedaudz mazāk, ja māju dala ar vairākiem ļautiņiem vai ja paveicas, un daudz vairāk, ja īrē veselu māju - to īre sākas no 700 par mēnesi. Turklāt... bieži šīs vietas nav mēbelētas vai ar ļoti sliktu siltumizolāciju utt. - pirmajā dzīves vietā ļoooti salu un vējš jestri plivināja aizkarus.
Es varētu uzskaitīt vēl un vēl lietas, kas jāietilpina budžetos, bet, galu galā, tas, ko es secinu, ir: ļoti taupīgi dzīvojot, cilvēks te var atlikt maksimāli 300 mārciņas mēnesī. Un te nu es arī nonāku pie pārdomām: cik gadus jāstrādā, lai šādu varoņdarbu paveiktu? Vai arī visi, kas šeit krāj dzivesvietai, strādā savā specialitātē (vai tai tuvā jomā)?