Nekur nav medusmaie, ka vari neko nedarīt, tikai gozēties baseina malā, bet es būtu laimīgs, ja varētu iekrāt 300 mārciņas mēnesī. Taču to nespētu, kaut vispār atteiktos no ēšanas un pārtiktu tikai no saules gaismas. Pie tam pēc izpeļņas līmeņa skaitos pie tiem, ko presē lepni par "vidusslāni" dēvē. Absolūtais vairums dzīvo no algas līdz algai, un gana priecīgi, japirms algas dienas kontā kādi 20 eur palikuši. Savas mājas ir tikai tiem, kam tās nāk mantojumā no padomju laikiem, jo pie ģimenes mājiņas vidusmēra cilvēks tikt nevar (vienīgā cerība ir mazs dzīvoklītis kādā hruščovkā, par kuru jāmaksā hipotekāro kredītu visu atlikušo mūžu). Protams, ir turīgi cilvēki, taču to procentuāli ir daudz mazāk pret tiem, kas nekad neko nevarēs atlauties. Tāpēc jau bija tā masveida līšana kredītos, ka cilvēki grib ko atļauties, taču paši iekrāt nespēj.

Cik man kamrādi teikuši, pamatatšķirība esot tieši dzīves stabilitātē, tajā, ka nav īpaši jāuztraucas par nākotni (LR likumdošana mainās ik pa mēnesim, un tiko tu sāc nostāties uz kājām ar savu mazo rūpaliņu, tā atkla tiek paaugstināti nodokļi, tev jāceļ savu pakalpojumu cenas, tiek zaudēti klienti, kas tik daudz maksāt nav gatavi). Bet stabila nervu sistēma ļoti daudz ko dod.
Tagad, tipa, krīze beigusies, un ik pa brīdim reklāmas kantori meklē datorgrafiķus (vidējā alga kādi 1000 eur), taču tas pats omaars, kad viņam to pastāstīju, labāk palika Londōnā, sociālā statusa ziņā krietni zemākā un pēc Lielbritānijas mērogiem sliktāk apmaksātā darbā - tā viņš varot ģimenei sūtīt daudz vairāk, nekā dzīvojot tepat uz vietas. Otrs čoms pameta darbu policijā (tipa vietējais CSI, tb kriminālizmeklēšanas eksperts) un aizbrauca kur ellē ratā uz Velsu. Strādāja visprastāko krāvēja darbu rūpnīcā, taču ar visu to pēc pusgada nopirka lietotu ducati un brīvdienās izbraukāja visu Lielbritāniju, ļaudamies savam vaļaspriekam, tb fotogrāfēšanai, bet vēlāk arī caur tuneli uz kontinentu sāka braukāt. Dzīvojot savā dzimtajā Ikšķilē viņš neko tādu atļauties nevarētu. Tur arī atšķirība. Te gan jāatzīst, ka šiem tur nav ģimenes, aber vienam jebkur vieglāk dzīvot, jo vari ietaupīt uz komforta rēķina.

Tāds mans priekšstats par to visu.