.... līdz tam brīdim, kamēr Tevī ir salauzt viss ko iespējams salauzt

piecelties var tikai krītot.

ja tavā komentārā ietvertā doma ir domāta par mani, tad tu kļūdies. Tu mani nepazīsti. ;) Un patiesībā viss jau atkarīgs no attieksmes, veida un mērķa kā un kur krīti. ai, parāk daudz mainīgo ;)

tu esi saspringts. tevī nav brīvi plandojošu lenšu, naivuma un atbrivotības. paaraak ljoti smagi kaut kas. veel nevaru notvert, bet gaisaa ir. ljoti kļūdos?

nē, egoistiski domāju par sevi un tiem cilvēkiem, kurus liekas pazīstam, apzinoties, ka tā patiesībā nav ---
tas koments ir tikai interpretējums, laikam -- pat nezinu ...

baismīgi, - Tu nekļūdies, ir pamatīgs sapringums, nav brīvības, kaut zināms, ka to nevar tik viegli gūt, kā sagribējies, un pat tad tā nebūs iegūta uz ilgu laiku, tikai izlienēta no kāda cita, kam tajā brīdī būs grūti, un atkal, iesāpēsies sirds par otru, un savu lienēto brīvību atdošu likumīgajam īpašniekam ....

(kāpēc aiz teikuma - tu mani nepazīsti ir smaidiņs? - vai Tava slēpšanās, aizsargāšanās Tevī izraisa prieku?)

mana šī brīža izjūta par tevi: tu pārāk piesardzīgs esi, pārāk tālu centies aizstiepties ar aklo spieķi un izklaudzināties. pārāk noguris no tā, ka neredzi tālāk. Pārāk ļoti centies pasauli pielāgot sev vai sevi pasaulei. no tā rodas vilšanās, sāpes, neapmierinātība. tavi spriedumi ir tādi smagnēji, tu jau pirms esi sācis darīt, sevi noskaņo uz to, ka būs grūti. Un tad arī ir, jo esi sevī to ieborējis. Tu taču zini, ka, kritot ar atbrīvotiem locekļiem, mazāk sāp? Un vēl - tā vietā, lai meklētu tumsāš krašas, var meklēt gaišās. vājprāts, manī ir tik daudz gaismas un enerģijas, ka man grūti aptvert, ka visiem tā nav.

piemēram "nav brīvības, kaut zināms, ka to nevar tik viegli gūt, kā sagribējies, un pat tad tā nebūs iegūta uz ilgu laiku, tikai izlienēta no kāda cita, kam tajā brīdī būs grūti, un atkal, iesāpēsies sirds par otru, un savu lienēto brīvību atdošu likumīgajam īpašniekam ...." Kā tu zini, ak tas ir tā? tu nezini. bet tu pieņem sev par leilāku vai mazāku patiesību visai negaišu domu. Varbūt kāds to sauktu par realitāti, bet viņa ir smaga. Viss ir ilūzija, bērns. Pilnīgi viss. Un pasaule ir tāda, kādu tu to redzi. tāpēc - met prom to smagnējību. Tici man, nevienam līdz galam nav savrīgi par tevi. varbūt pat tev pašam nav. un tieši tāpēc - kāda velna pēc tu uztarucies par citiem? dari to mazāk! Cilvēki vieglāk piedod tiem, kuri ir brīvi sevī, jo viņi zina, ka tie darīs saskaņā ar sevi. kurš nes, tam krauj. to atteicina't var arī par emocionāloa tkarību, pienākumu un tā tālāk.

aiiiij, man tik daud zko teikt izrādās ira ;] es jau domāju, ka esmu apmklususi ;}

a par to smaidiņu - tas ir tāpēc, ka "a ko vispār nozīmē pazīt?" un vēl tāpēc, ka tā ir visai populāra atmaska, bet es to domāju nopietni. Smaidiņš drusku tušēja pašus vārdus, jo uzdrošinos apgalvot, ka nesalūzīšu.

piemiedz ar aci, ja arī Tevī kādreiz bijušas tikai melnās krāsas, vismaz domās -- nerunājot par to dzīvi kuru dzīvojam esot sabiedrībā, bet par to, ko dzīvojam sevī ....

ja tā nav, tad es esmu apstulbis, kā Tu vari zināt, kā, kā ,kā KĀ?????

izmisums - tas tikai daļēji raksturo šo brīdi ...

dzīve, domas melnās krāsās, ko dzīvoju sevī? - nē, nekad. Es esmu mēģinājusi iejusties melnajā, bet nav izdevies. Uz mirkļiem varbūt ir izdevies, bet vienmēr esmu kā šampanieša korķsi izlidināta ārā no visa, kas tumšs. Manī ir bijušas tik daudz krāsas, ka tās savirpinās raibā jezgā, kad neko vairs nevar atšķitināt. Tad varēja nosmakt, bet tas arī nav melns.

Bet par to, kā varu zināt - es tev nerakstīju uz savu izjūtu vai pieredzes bāzes, es rakstīju to, ko es redzēju par tevi, kā es tevi izjūtu.

vārdiem ir liels spēks. un sarakstījušies nu mēs esam gana, lai manī būtu glezna par tevi.

glezna par mani ... mhh - nu, nu.
Tu laikam ātri "atkod" cilvēkus, vai ne? Vai Tev gadījumā nav daudz nelabvēļu? Tu taču saki ko domā, nē, jā, nē, jā, kas to lai zin`, vai zin`? Vai kāds zin`? Vai kādam ir jāzin`?
Tev pašai tas ir jāzin? Man Jāzin?
Tu runā, ko domā? Tu runā, ko domā!
Vai labi ir runāt uzreiz to, ko domā - varbūt ne visu, bet būt atklātam brīdī, kad no tevis to gaida. ?!

Izlikšānās tiek pieņemta ar apbrīnu -- cik tu labs, cik tu gudrs, cik tu attapīgs, cik tu palīdzīgs -- bet tā ir izlikšanās -- vai tagad teikt -- es esmu slikts, es esmu dumjšs, es esmu nūģis, egoists, paviršs, perverss ... stop ....

patiesībā jau man jāatvainojas Tev par visiem šiem jautājumiem, - tā tas nav -- ā visa ir tikai zilikšanās -- izlikšanās kā mēģinājums izprast sevi, bet kādēl -- kāpēc tieši tagad -- un kuro reizi un cik vēl ilgi meklēs nepazīstamus cilvēkus, runāsies ar viņiem, gribot dzirdēt tikai vienu -- jā, Tu esi labs, Tu esi ģēnijs, Tu to vari -- ej, dari -- un es priecīgs ceļos, eju neko nedarīt -- --

ja ;seit būtu uzskatāma grīda, es mestos Tavā priekšā uz ceļiem un lūgtu piedošanu ,lūdzu, lūdzu, piedod, atvaino, ka es izlikos, ka izmantoju Tevi savu nicināmo sajūtu izteikšanai -- piedod, ja vari --


TU vari? Tu vari! Tu esi laba, Tu esi gaiša!

Tu neasociējies ar balto krāsu...
kāpēc vispār jāmeklē asociācijas -- Tu esi Tu -- banāli, bet labi, labi, varen labi -- Mēs esam mēs, es navru būt cits, Tu nevari būs es --- -bļa

apstādiniet mani, izraujiet elektrību, nositiet, apdulliniet, noraujiet no krēsla, sasieniet, izmetiet pa logu, vismaz kāds drošsirdis, lai nāk un to dara, man pašam nav drosmes un spēka ....

kafija garšo pēc ...
pēc kā garšo kafija? pēc kā garšo Tava kafija?
Tas ir ļoti svarīgi, protams, ja nav dziļš noslēpums.
Kādu kafiju Tu dzer?

1) samīļojiens
2) 50% kafija, 50% piens, 2karotītes cukurs

aha -- tik tāl būtu skaidrs, bet .. tieši kādu kafiju Tu dzer??

godīgi sakot, ar kafiju es īpaši neaizraujos - man tā negaršo. Šobrīd šad un tad darbā dzeru, kad jūtos visai sagurusi un mēģinu noticēt tam, ka kafija palīdzot šai jautājumā ;] Kāda kafija ir iebāzta darba kafijas automātā - nav neka'da sajēga. katrā ziņā laukā tek tumšs šķidrums.

Tas, ak smna garšo un ko mēdzu arī no rītiem dzert ir nescafē 3in1. bet to jau vairāk par garšīgumu, ne kafiju var uzskatīt. GLuži tā pat kā manu 50%/50% kafija/piena dzēriens ;)

ai, vellos, jāskrien smīdināt sabiedrība -- pagaidām ---

TURIES

labi, kafiju liekam mieraa - kaa Tu raugies uz teejas kruuzi pildiitu ar smarzhiigu teeju --

???

mmm....
taa jau ir cita lieta. tas asocieejas ar siltumu un miiljumu. labsajuuta un iestigshana tajaa. ;]

un enz kāpēc, pirmais tējas aromāts, kas man iesitās prātā bija liepziedu ;)

tad jau Tev nav problēmu ar saaukstēšanos umlt, vai ne?

asociācijas nav jāmeklē. man viņas vienkārši ir.
tev neskan galvā teikumi, tu neredzi dažādas bildītes, priekšmetus, notikumus? Tā vienkārši - ej ap ielu, guli gultā, ēd brokastis, pīpē un vnk pēkšņi ar iekšējo redzi redzi vai dzirdi kautko? Un nesaistīti ar esošo situāciju?

nē, tā notiek tikai ar izredzētajiem ;)

Tu laikam esi viens no viņiem. apsveicu!!!

URRĀ!!!!

niiidomāju gan, ka esmu kaukāda izredzētā. Es domāju, ka mēs katrs vai nu redzam, vai dzirdam. Atkarībā no tā, vai mums spēcīgāk iztiekta dzirdes, vai redzes atmiņas. Doma ir tāda, ka mūsu apziņas backgroundā visu laiku notiek rosība, tikai mēs esam pie tā tik ļoti pieraduši, ka nefiskējam. Atbrīvotības mirkļos to var sajust. vai arī tad, kad esam ar to saraduši un mākam pieslēgties šim backgroundam. ir visai forši, kad tu mierā sēdi, pīpē un gluži kā tādā filmā ar interesi vēro, kādi diapozitīvi visu laiku acu priekšā mainās. Ne jau viņus fiziski redz, bet tā - ar iekšējo sajūtu, redzi, nemāku paskadirot. Līdzīgi kā sapņot nomodā bez savas ķermeniskās izjūtas redzamajā notikumā. Ir interesanti pašam. Šķiet, ka var vērot, ko mana apziņa, zemapziņa/bezapziņa dara, kamēr netiek konttrolēta ar konkrētām koamndām.

izlasot Tevis rakstiito, odas secinaajums, ka Tu tomeer esi izredzeeta -- jo tev ir speeciiga shii apzinas un zemapzinas kontroleeshanas speeja. Nenoliedz, pat , ja man nav taisniiba. Tas tachu ir skaisti -- buut izredzeetam, pat , ja tie ir meli, vai ne taa.

Tavs lietotaajvaards nezin kaapeec asocieejas ar kaadu retu putnu sugas nosaukumu --

ir tas skaisti. bet nedrikst jau pārāk ļoti sev acis ar medu aizliet. :)
un lietotājvārds ar šo putnu ir saistīts vistiešākajā veidā. es esmu no tiem, kas ik pa brīdim nomirst, lai atdzimtu vēl spēcīgāki un skaistāki. ;)

dzimstot mirsim no jauna - teica mācītājs vīram, kuram neizdosies palikt dzīvam ..

piemēram "nav brīvības, kaut zināms, ka to nevar tik viegli gūt, kā
sagribējies, un pat tad tā nebūs iegūta uz ilgu laiku, tikai
izlienēta no kāda cita, kam tajā brīdī būs grūti, un atkal,
iesāpēsies sirds par otru, un savu lienēto brīvību atdošu
likumīgajam īpašniekam ...." Kā tu zini, ak tas ir tā? tu nezini.

___________________________________________________________

liekas, ka zinu gan, jo ja man ir labi, tad citam ir slikti, tam citam, kas man ir ļoti mīļš un tuvs un kuru nu nekādā gadījumā negribas sāpināt.
Ar vārdu -- labi -- domāju sajūtu brīvību, mākslas brīvību, - vo - vaļasprieku (domāju un domāju, izrādās ... hahah)
tā man liekas dēvē lietas, kas nenas materiālu labumu, bet, kuras rada tevī prieku, laimi utml.

mmm, kaukas nav kaartiibaa ar tevi un to miiljo cilveeku. varbuut tu pats esi radiijsi sho apburto apli, ar shaadaam baileem par briiviibu? :/

domas tak nepazuud, taas piepildaas tagad vai veelaak, tieshi taadaa veidaa vai nedaudz citaadaa.

Labdien!

viss ir vislabākajā kārtībā, tikai -
tāda lieta, ka nemāku darīt vairākas lietas reizē, it sevišķi ja nodarbojos ar kaut ko tādu, kas pašam ļoti patīk, tad zūd laika kontrole, sāc neturēt solījumus, norunas utml. - tu it kā neesi šeit, tas jau kaitina parējos, ka viņi grib ar tevi rēķināties, bet apzinās, ka nevar, un tas ir arī sāpīgākais apļa pieturas punkts -- ka es gribu, lai ar mani rēķinās, bet apzinos, ka vieglāk man pašam būs, ja ar mani nerēķināsies ...

ir būts daudzos punktos -- šajā kaut kā esmu iestrēdzis, bet liekas, ka ar Tavu neapzināto (?) palīdzību tiks tālāk līdz nākošajam punktam ....

ir taa ka var jau sev tik ilgi maaniit kameer notici un tad dziivot ar iluuziju ka esi briivs...
ja nau ta nau un nau ko tur saspringt...

pashiedvesma vai kaato tur sauc neliidzees - taa var radiit tikai miraazhas

brīva es nebūšu nekad.
bet ilūzijas var mainīt kā krāsainus stikliņus. apnīk viena, ieliekam citu. galvenais, lai iekšēji ir ok.

un vispār es īsti nesaprotu tavu komentāra nolūku: es neuzskatu, ka veiktu kaut kādu pašiedvesmu. Ir pilnīgi pretējs process. Un es arī sevi nemānu, vismaz attiecībā uz to, ka es būtu brīva. Es apzinos, ka neesmu. man ir aptuveni skaidrs, kad es varētu būt vismaz tajā plāksnē, kurā man asociējas vārds "brīvība", bet tas ir tālu. Un iespringusi, it kā arī neesmu :)

tas nebuut nebija domaac uz tevi konkreeti.
es to k-kaa globaalaak biju domaajis
es jau nevaru zinaat tu maani sevi vai citus, vai esi patiesa liidzz asinjainaam niereem - un galu galaa taa ir tikai tava dariishana.
:*

hhh
vnk es savaa zhrunii rakstu paarsavraa to, ko domaaju, juutu es vai kas kaukaada meeraa saistiits, kaut vai tikai emocionaali, ir ar mani. taapeec arii to komentaaru uztveeru kaa attiecinaamu par sevi. jo tas arī patrāpījās manā žurnī zem mana pousta :)))

vispār jāpierod, ka ne jau visu saka man ;) hh

njurr
piedod es taa vairs nedariishu...

brumm, taa jau nav labi.
dari gan. dari, kaa juuti.

paarpratumi tak vienmeeer ir un buus, vai taapeec neko vairs nedariisim? :)

VARBŪT KĻŪDOS, BET PIRMO REIZI DZIRDU, KA POZETĪVS, ENERĢISKS, PILNS AR GASIMU ESOŠS CILVĒKS KLAUSĀS TĀDUS TUMSOŅUS UN SVEŠU PROBLĒMU TIRZĀTĀJUS KĀ APZIŅAS PARAZĪTUS -- kā to saprast? vai vajag saprast? (par pēdējiem Tevis sūtītiem vārdiem ir jāpadomā, jāiet dziļāk skapī ... jādomā -- bailīgu patiesūbu Tu raksti - un sāpīgu - un labu - un vajadzīgu - un nepārliecību raisošu -- STOP

tas ir iespējams.
tiesa gan, tieši šobrīd man nav stāvoklis, kad es klausītos apziņas parazītus. bet - hmmm, grūti tev izstāstīt :) Bet es domāju, ja turpināsi šādā garā, tad arī sapratīsi, kā to var :)

es jau a vinjai teicu ka nevajag :)~

kādēļ gan nevaj? vai bīstami dzīvībai? vai laika izniekošana? kāpēc gan nevajag?

es neesmu visu laiku paarpildiita ar gaismu ;]
varbuut tur ir tas atrisinaajums, ko meklee.
manii ir ljoti daudz kas. kaa jau muusos visos ;)

atcerējos, ka sen,sen , pirms gadiem pieciem, sešime, man kāds cilvēks teica - kas kāpj sauli dzert lejup neskatās ... - uzzīmēja uzskatāmu piemēru - garu pupu, cilvēku ar aizsietām acīm, rāpjoties par to uz augšu, kur saule -- es tikai zimirsu pajautāt - vai tad, kad viņš uzrāpsies līdz saulei un gribēt to dzert, vai viņš nesadegs, vai tomēr nebija viņam labāk skatīties lejup un atlaist kādā brīdī rokas un ļauties brīvajam kritienam? -- žēl, ka nepajutāju, vairs šis cilvēks nav redzēts, vienreiz uz ielas nejauši saskrējāmies -- tas ir viss --
dīvaini -- labi cilvēki uzrodas tikai reizēm, ...
labos cilvēkus -- tos, kas tev nozīmē labie -- dzīve ielaiž kāds ar lielo novēlošanos ....


sviests -- kārtīgs sviests -- saldkrējuma .. ar lielu tauku devu ...

vai Tu savā ikdienas uzturā lieto sviestu?