piemēram "nav brīvības, kaut zināms, ka to nevar tik viegli gūt, kā
sagribējies, un pat tad tā nebūs iegūta uz ilgu laiku, tikai
izlienēta no kāda cita, kam tajā brīdī būs grūti, un atkal,
iesāpēsies sirds par otru, un savu lienēto brīvību atdošu
likumīgajam īpašniekam ...." Kā tu zini, ak tas ir tā? tu nezini.

___________________________________________________________

liekas, ka zinu gan, jo ja man ir labi, tad citam ir slikti, tam citam, kas man ir ļoti mīļš un tuvs un kuru nu nekādā gadījumā negribas sāpināt.
Ar vārdu -- labi -- domāju sajūtu brīvību, mākslas brīvību, - vo - vaļasprieku (domāju un domāju, izrādās ... hahah)
tā man liekas dēvē lietas, kas nenas materiālu labumu, bet, kuras rada tevī prieku, laimi utml.

mmm, kaukas nav kaartiibaa ar tevi un to miiljo cilveeku. varbuut tu pats esi radiijsi sho apburto apli, ar shaadaam baileem par briiviibu? :/

domas tak nepazuud, taas piepildaas tagad vai veelaak, tieshi taadaa veidaa vai nedaudz citaadaa.

Labdien!

viss ir vislabākajā kārtībā, tikai -
tāda lieta, ka nemāku darīt vairākas lietas reizē, it sevišķi ja nodarbojos ar kaut ko tādu, kas pašam ļoti patīk, tad zūd laika kontrole, sāc neturēt solījumus, norunas utml. - tu it kā neesi šeit, tas jau kaitina parējos, ka viņi grib ar tevi rēķināties, bet apzinās, ka nevar, un tas ir arī sāpīgākais apļa pieturas punkts -- ka es gribu, lai ar mani rēķinās, bet apzinos, ka vieglāk man pašam būs, ja ar mani nerēķināsies ...

ir būts daudzos punktos -- šajā kaut kā esmu iestrēdzis, bet liekas, ka ar Tavu neapzināto (?) palīdzību tiks tālāk līdz nākošajam punktam ....