dzīve, domas melnās krāsās, ko dzīvoju sevī? - nē, nekad. Es esmu mēģinājusi iejusties melnajā, bet nav izdevies. Uz mirkļiem varbūt ir izdevies, bet vienmēr esmu kā šampanieša korķsi izlidināta ārā no visa, kas tumšs. Manī ir bijušas tik daudz krāsas, ka tās savirpinās raibā jezgā, kad neko vairs nevar atšķitināt. Tad varēja nosmakt, bet tas arī nav melns.

Bet par to, kā varu zināt - es tev nerakstīju uz savu izjūtu vai pieredzes bāzes, es rakstīju to, ko es redzēju par tevi, kā es tevi izjūtu.

vārdiem ir liels spēks. un sarakstījušies nu mēs esam gana, lai manī būtu glezna par tevi.

glezna par mani ... mhh - nu, nu.
Tu laikam ātri "atkod" cilvēkus, vai ne? Vai Tev gadījumā nav daudz nelabvēļu? Tu taču saki ko domā, nē, jā, nē, jā, kas to lai zin`, vai zin`? Vai kāds zin`? Vai kādam ir jāzin`?
Tev pašai tas ir jāzin? Man Jāzin?
Tu runā, ko domā? Tu runā, ko domā!
Vai labi ir runāt uzreiz to, ko domā - varbūt ne visu, bet būt atklātam brīdī, kad no tevis to gaida. ?!

Izlikšānās tiek pieņemta ar apbrīnu -- cik tu labs, cik tu gudrs, cik tu attapīgs, cik tu palīdzīgs -- bet tā ir izlikšanās -- vai tagad teikt -- es esmu slikts, es esmu dumjšs, es esmu nūģis, egoists, paviršs, perverss ... stop ....

patiesībā jau man jāatvainojas Tev par visiem šiem jautājumiem, - tā tas nav -- ā visa ir tikai zilikšanās -- izlikšanās kā mēģinājums izprast sevi, bet kādēl -- kāpēc tieši tagad -- un kuro reizi un cik vēl ilgi meklēs nepazīstamus cilvēkus, runāsies ar viņiem, gribot dzirdēt tikai vienu -- jā, Tu esi labs, Tu esi ģēnijs, Tu to vari -- ej, dari -- un es priecīgs ceļos, eju neko nedarīt -- --

ja ;seit būtu uzskatāma grīda, es mestos Tavā priekšā uz ceļiem un lūgtu piedošanu ,lūdzu, lūdzu, piedod, atvaino, ka es izlikos, ka izmantoju Tevi savu nicināmo sajūtu izteikšanai -- piedod, ja vari --


TU vari? Tu vari! Tu esi laba, Tu esi gaiša!

Tu neasociējies ar balto krāsu...
kāpēc vispār jāmeklē asociācijas -- Tu esi Tu -- banāli, bet labi, labi, varen labi -- Mēs esam mēs, es navru būt cits, Tu nevari būs es --- -bļa

apstādiniet mani, izraujiet elektrību, nositiet, apdulliniet, noraujiet no krēsla, sasieniet, izmetiet pa logu, vismaz kāds drošsirdis, lai nāk un to dara, man pašam nav drosmes un spēka ....

kafija garšo pēc ...
pēc kā garšo kafija? pēc kā garšo Tava kafija?
Tas ir ļoti svarīgi, protams, ja nav dziļš noslēpums.
Kādu kafiju Tu dzer?

1) samīļojiens
2) 50% kafija, 50% piens, 2karotītes cukurs

aha -- tik tāl būtu skaidrs, bet .. tieši kādu kafiju Tu dzer??

godīgi sakot, ar kafiju es īpaši neaizraujos - man tā negaršo. Šobrīd šad un tad darbā dzeru, kad jūtos visai sagurusi un mēģinu noticēt tam, ka kafija palīdzot šai jautājumā ;] Kāda kafija ir iebāzta darba kafijas automātā - nav neka'da sajēga. katrā ziņā laukā tek tumšs šķidrums.

Tas, ak smna garšo un ko mēdzu arī no rītiem dzert ir nescafē 3in1. bet to jau vairāk par garšīgumu, ne kafiju var uzskatīt. GLuži tā pat kā manu 50%/50% kafija/piena dzēriens ;)

ai, vellos, jāskrien smīdināt sabiedrība -- pagaidām ---

TURIES

labi, kafiju liekam mieraa - kaa Tu raugies uz teejas kruuzi pildiitu ar smarzhiigu teeju --

???

mmm....
taa jau ir cita lieta. tas asocieejas ar siltumu un miiljumu. labsajuuta un iestigshana tajaa. ;]

un enz kāpēc, pirmais tējas aromāts, kas man iesitās prātā bija liepziedu ;)

tad jau Tev nav problēmu ar saaukstēšanos umlt, vai ne?

asociācijas nav jāmeklē. man viņas vienkārši ir.
tev neskan galvā teikumi, tu neredzi dažādas bildītes, priekšmetus, notikumus? Tā vienkārši - ej ap ielu, guli gultā, ēd brokastis, pīpē un vnk pēkšņi ar iekšējo redzi redzi vai dzirdi kautko? Un nesaistīti ar esošo situāciju?

nē, tā notiek tikai ar izredzētajiem ;)

Tu laikam esi viens no viņiem. apsveicu!!!

URRĀ!!!!

niiidomāju gan, ka esmu kaukāda izredzētā. Es domāju, ka mēs katrs vai nu redzam, vai dzirdam. Atkarībā no tā, vai mums spēcīgāk iztiekta dzirdes, vai redzes atmiņas. Doma ir tāda, ka mūsu apziņas backgroundā visu laiku notiek rosība, tikai mēs esam pie tā tik ļoti pieraduši, ka nefiskējam. Atbrīvotības mirkļos to var sajust. vai arī tad, kad esam ar to saraduši un mākam pieslēgties šim backgroundam. ir visai forši, kad tu mierā sēdi, pīpē un gluži kā tādā filmā ar interesi vēro, kādi diapozitīvi visu laiku acu priekšā mainās. Ne jau viņus fiziski redz, bet tā - ar iekšējo sajūtu, redzi, nemāku paskadirot. Līdzīgi kā sapņot nomodā bez savas ķermeniskās izjūtas redzamajā notikumā. Ir interesanti pašam. Šķiet, ka var vērot, ko mana apziņa, zemapziņa/bezapziņa dara, kamēr netiek konttrolēta ar konkrētām koamndām.

izlasot Tevis rakstiito, odas secinaajums, ka Tu tomeer esi izredzeeta -- jo tev ir speeciiga shii apzinas un zemapzinas kontroleeshanas speeja. Nenoliedz, pat , ja man nav taisniiba. Tas tachu ir skaisti -- buut izredzeetam, pat , ja tie ir meli, vai ne taa.

Tavs lietotaajvaards nezin kaapeec asocieejas ar kaadu retu putnu sugas nosaukumu --

ir tas skaisti. bet nedrikst jau pārāk ļoti sev acis ar medu aizliet. :)
un lietotājvārds ar šo putnu ir saistīts vistiešākajā veidā. es esmu no tiem, kas ik pa brīdim nomirst, lai atdzimtu vēl spēcīgāki un skaistāki. ;)

dzimstot mirsim no jauna - teica mācītājs vīram, kuram neizdosies palikt dzīvam ..