dzīve, domas melnās krāsās, ko dzīvoju sevī? - nē, nekad. Es esmu mēģinājusi iejusties melnajā, bet nav izdevies. Uz mirkļiem varbūt ir izdevies, bet vienmēr esmu kā šampanieša korķsi izlidināta ārā no visa, kas tumšs. Manī ir bijušas tik daudz krāsas, ka tās savirpinās raibā jezgā, kad neko vairs nevar atšķitināt. Tad varēja nosmakt, bet tas arī nav melns.

Bet par to, kā varu zināt - es tev nerakstīju uz savu izjūtu vai pieredzes bāzes, es rakstīju to, ko es redzēju par tevi, kā es tevi izjūtu.

vārdiem ir liels spēks. un sarakstījušies nu mēs esam gana, lai manī būtu glezna par tevi.