Sieviešu žurnālus lasot...
Šoreiz trāpījās "Ieva". Intervija ar ārstu un grāmatizdevēju Pēteri Apini. Vnk forša intervija ar interesantu cilvēku.
Uzmanību piesaistīja sekojošais:

- Lasīju, ka jums ir īpašas attiecības ar ātrumu...
- Jā, es, piemēram, ātri ēdu.
- Tas taču ir galīgi nepareizi no medicīniskā viedokļa.
- Bet iedomājieties - kas notiktu, ja stirna lēni ēstu? Atnāktu lācis un viņu nokostu. Ja viens lauva lēnām ēstu savu medījumu, cits lauva viņam to ātri vien atņemtu. Viss dabā balstās uz to, ka ēšana nav lēna nodarbe. Kad esi ticis pie paikas, jāēd - ne par daudz un ne par maz. Un nav nekādas vajadzības barību sakošļāt 120 reizes, tas viss ir muļķības. Kunģis ir pietiekami izturīga struktūra, kam pa spēkam ir sagremot arī nesakošļātu barību. Es patiešām ēdu ļoti ātri, bet reiz atklāju, ka par mani ievērojami ātrāk ēd Bostonā dzīvojošais profesors Bertrams Zariņš.
{tālāk īsināts}

Nu lūk, izrādās, ka es ar Pēteri Apini jau sen esmu vienādos uzskatos, jo ne reizi vien esu deklarējis, ka jāēd ātri, kamēr nav atnācis kāds stiprāks, un ēdienu atņēmis, un šajā sakarā man ir atšķirīgi uzskati ar vienu populāru cibiņu, kurš ēd lēni. Pat ļoti lēni ;)