AKKA/LAA un LAIPA un citi zvēri
Iesākumā ziņa no šodienas NRA:
Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās. Biedrība gan norāda, ka šis spriedums nav korekts.
Tikmēr otra biedrība – LaIPA – sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.
Ventspils kafejnīcas Mūsmājas saimnieki caur tiesu panākuši, ka viņiem atceļ uzlikto 500 latu naudas sodu par radio klausīšanos. Pirmā tiesu instance sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.
Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzēja Kurzemes apgabaltiesā. Laikraksta rīcībā esošajā spriedumā citēts: Autortiesību likuma 40. pantā noteiktais: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. «Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu,» rakstīts spriedumā.
Turklāt neviens Autortiesību likuma pants neuzliek par pienākumu blakustiesību izmantotājam prasīt atļauju no autortiesību subjektu pārstāvja. Spriedumā norādīts, ka blakustiesību subjektu mantisko tiesību pārstāvis ir LaIPA, kurā ietilpst izpildītāji, fonogrammu producenti un arī raidorganizācijas, arī Latvijas radio2. Tātad kafejnīca ir šo blakustiesību izmantotājs un tai jāiegūst atļauja tikai no blakustiesību subjektu pārstāvja – LaIPA, uzskata tiesa.

Kafejnīcas, veikali, frizētavas un tamlīdzīgas publiskas iestādes, kur fona mūzikai ir būtiska nozīme saimnieciskajā darbībā, jau ir labi informētas, ka par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā, un lielākā daļa to arī godīgi dara. Taču pēdējā laikā par šāda maksājuma nepieciešamību tiek pārsteigti arī biroji.
LaIPA aicinājumu iegādāties licenci radio atskaņošanai savā birojā, kurā strādā vien divi darbinieki, saņēmis arī grāmatvedības uzņēmuma SIA Ervi valdes priekšsēdētājs Ervīns Indriksons. Uzņēmējs šādu licenci iegādāties netaisās, jo uzskata, ka viņa nelielais kantoris nav nekāda publiskā vieta.
LaIPA pārstāvis Artūrs Vītiņš atklāj, ka biroji, taksometri un autobusi ir lauks, pie kura apgūšanas organizācija ir aktīvi ķērusies klāt. A. Vītiņš norāda, ka publiska telpa ir visas vietas ārpus ģimenes loka, un tāds ir arī birojs. Ja darbinieks mūziku klausās ar austiņām, tad viss ir kārtībā, bet tiklīdz mūzika skan skaļi – ir jāmaksā. «Jā, esam saskārušies ar zināmu pretestību un sacīto, ka tad jau drīz sāks naudu iekasēt arī par gaisu,» atzīst A. Vītiņš. Taču likums ir likums, nosaka LaIPA pārstāvis, atsaucoties uz Autortiesību likuma 52. pantu. Ir gan runa par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu. Iespējams, ofisu īpašnieki vēl varētu pastrīdēties, vai viņu darbinieks radio klausās tiešām komerciālos nolūkos.
Ja kādam interesē pilns raksts, tad tas ir šeit: http://zinas.nra.lv/latvija/66708-tiesa-ierobezo-akkalaa-alkatibu.htm
===
Bet vispār jau jautri, ja arī birojam ar diviem darbiniekiem ir jāmaksā. Un kā būs sekojošos gadījumos:
- Birojā ir divi darbinieki, viens klausās radio, otrs cenšas to nedzirdēt un klausās mūziku austiņās;
- Birojā ir divi darbinieki, viens klausās radio, otrs cenšas to nedzirdēt bez kādiem palīglīdzekļiem;
- Birojā ir viens darbinieks, bet darba darīšanās pie viņa ienāk otrs darbinieks vai viesis, bet darbinieks nepaspēj pirms durvju atvēršanas radio izslēgt;
- Radio skan dienesta automašīnā, kurā parasti brauc viens cilvēks, bet reizēm divi;
- Radio skan dienesta automašīnā, un kādā brīdī tiek attaisīts logs un radio iespējams dzirdēt uz ielas;
- Tas pats ar biroju, kurš atrodas pirmajā stāvā un vasarā tiek atvērts logs;
- Radio skan tualetē, kurā ir vismaz divas kabīnes, bet kur klienti un darbinieki pastāvīgi neuzturas. Turklāt, tā nav maksas tualete un neviens nevar apgalvot, ka tā tiktu palielināta apmeklētāju plūsma uz to;
- Birojā tiek atskaņots interneta radio, kurā ir tikai sporta reportāžas, reklāmas, intervijas un ziņas;
Vispār, varētu vēl situācijas sadomāt, bet pagaidām pietiks :)