Cepšanās ap iespējamo slimnīcu slēgšanu man atgādina lielu teātri. Neenu, protams, mūsu valdība līdz šim ir spējusi tikai kaut ko apgriezt un samazināt, bet nez kāpēc šķiet, ka medicīnā ir savas pamatīgas strukturālas problēmas, līdzīgi kā izglītībā un iekšlietās. Un arī citās nozarēs. Ja kāds parēķinātu, cik % no valsts naudas aiziet līdz pašai apakšai, līdz konkrētajam dakterim, medmādai, pacientam, un cik % tiek "noadministrēti"?
Un privātie mediķi, kuri no valsts nesaņem neko, vai saņem ļoti maz, negrasās bankrotēt. Un vēl kaut ko runā par pārliecīgi lielu gultasvietu skaitu slimnīcās.

Jā, un ja nu tiešām 1. slimnīca tiek likvidēta, kam gan nepatiktu plaša, apzaļumota teritorija Rīgas centrā, turklāt ar žogu visapkārt?
Ko šādā teritorijā varētu iekārtot? :)