Pērkons ([info]perkons) rakstīja,
@ 2006-07-26 15:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kiss for you, kiss for me
mjā... Ziniet, kas mani spēj samulsināt? Bučošanās. It kā tāda elementāra padarīšana. Šmakt uz vaiga un lieta darīta, taču priekš manis tā ir tāda тонкая вешь. Kad uz jubileju dāvinu ziedus, vienmēr ievēroju distanci, jo rodas tāda dīdīšanās... Dot buču, vai nedot... Ja nu tas sievišķis negrib buču, ja nu es negribu būču no konkrētā sievišķa? Vot, tāda lūk ķibele. Tāds lūk kreņķis. Parasti uztaistu apburošu dežūrsmaidu un pieklājīgi paklanos, bet vienalga, lielākoties, ir tāda dumja dīdīšanās...


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]maris
2006-07-26 15:33 (saite)
Ir gan manīts :P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2006-07-26 16:16 (saite)
aj nu es par 'parastajiem' večiem tak. ne jau par TIEM :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]maris
2006-07-26 16:29 (saite)
Ir sabiedrības slāņi kuros vecis vecim dod buču neesot kādi no TIEM. Es nerunāju par šmigainiem krieviem, bet gan kristiešiem, kuri pēc svētā vakarēdiena sveic viens otru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2006-07-26 16:37 (saite)
āaa, nujāaa.. šie rituāli gan man ir tādi pasveši, tāpēc nestrīdēšos :) tomēr man šķiet, ka biedrs pērkons satraucās nejau par vakarēdieniem, bet dzimšandienām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?