kiss for you, kiss for me
mjā... Ziniet, kas mani spēj samulsināt? Bučošanās. It kā tāda elementāra padarīšana. Šmakt uz vaiga un lieta darīta, taču priekš manis tā ir tāda тонкая вешь. Kad uz jubileju dāvinu ziedus, vienmēr ievēroju distanci, jo rodas tāda dīdīšanās... Dot buču, vai nedot... Ja nu tas sievišķis negrib buču, ja nu es negribu būču no konkrētā sievišķa? Vot, tāda lūk ķibele. Tāds lūk kreņķis. Parasti uztaistu apburošu dežūrsmaidu un pieklājīgi paklanos, bet vienalga, lielākoties, ir tāda dumja dīdīšanās...