Viens no man nesaprotamajiem fenomeniem ir Gaiļezera apmeklētāju lifts.

Šķiet, ne reizi man ar viņu nav izdevies uzbraukt uz vajadzīgo stāvu. lejā – lūdzu!

Tā arī šorīt.
Uzrāpjos otrajā stāvā, nospiežu pogu, stāvu, gaidu. Displejā redzu, ka viņš brauc lejā. Manā otrajā stāvā atver durvis, bet iekšā visa 8. nodaļa. Pajautāju vai uz leju – māj ar galvām. Nu dievs ar jums, brauciet.
Nospiežu vēlreiz pogu, lai liftu pārķertu ceļā uz augšu.
Figuški.
Displejā cipariņi paskrien garām otrajam stāvam, kurā esmu es, un lifts jautri aizšauj tālāk.

Man pietika, ka notikums pēc identiska scenārija atkārtojas vēl nieka vienu reizi, lai ņemtu kājas rokās un uz 11. stāvu kāptu pa kāpnēm.

Ciniskāku to visu padara fakts, ka tajā 11. stāvā atrodas «Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika».