04 July 2015 @ 11:05 pm
 
Šodien bija divas situācijas, kad vispirms, ejot pa ielu, un vēlāk arī vilcienā mums ar draudzeni piesējās kaut kādi tipi, kas visai neforšā veidā, pārtraucot mūsu sarunas, mēģināja uzsākt kaut kādu pseidokomunikāciju. Gan abas šīs situācijas, gan tas, ko mēs pēcāk pārrunājām, man lika sākt domāt par to, ka šāda tipa vīriešu mēģinājumi pievērst sev uzmanību tomēr sabiedrībā kopumā tiek ļoti tolerēti; es laikam nevaru iedomāties nevienu sev pazīstamu sievieti, kura par šāda tipa situācijām būtu īpaši priecīga, tomēr principā valda kaut kāds uzskats, ka, nu jā, neviens jau baigi priecīgs par šo visu nav, bet nu vīrieši jau tādi ir. Bet patiesībā tā nav - sakarīgi vīrieši tā neuzvedas, un vispār, pat tik daudz neizvēršot to, ka tieši vīrieši piekopj šāda veida uzvedību, manuprāt, sakarīgi cilvēki apzināti neliek citiem justies slikti - pieņemsim, tu tiešām neesi iedomājies, ka komentēt svešu cilvēku izskatu vai pārtraukt viņu sarunas nav pati jaukākā lieta, ko darīt, bet tad, kad tu redzi, ka cilvēki, kuru virzienā šī uzmanība tiek mērķēta, jūtas slikti (un es domāju, ka šodienas gadījumnos tas bija skaidri redzams), tu taču to nenturpini. Es visai nožēloju, ka otrajā gadījumā neko nepaguvu pateikt, jo viņi sēdēja mums blakus tikai vienu pieturu, tad es jau biju sadusmojusies pietiekami, un patiesībā, šobrīd analizējot situāciju, es saprotu, ka vairāk šajā kontekstā dusmojos pati uz sevi tāpēc, ka es šādās situācijās vienmēr jūtos ļoti, ļoti slikti, bet salīdzinoši reti tiešām pasaku, ka šis nav ok. Pat tad, kad tu saproti, ka nav nekādu objektīvu apstākļu, lai nepateiktu, ka šī komunikācija ir nevēlama (nu, tur tumšs nostūris, apkārt neviena cilvēka utt., kad ir saprātīgāk neprovocēt potenciālu agresiju), tāpat ir kaut kāda muļķīga iekšēja pasivitāte, kas liek justies "bet, kā tad es te tagad teikšu, viņš taču neko tādu nedara", un pieredze arī rāda, ka šie nabaga vīrieši, kad viņiem pieklājīgi, bet skaidri pasaka, ka viņu sabiedrība nav vēlama, reaģē no sērijas "kāpēc jāizturas tik nelaipni?". Es nesaprotu, kāpēc tas, ka tu informē svešus cilvēkus par to, ka tu nevēlies ar viņiem sarunāties, skaitās nepieņemami, kamēr tas, ka tu ej un iejaucies svešu cilvēku sarunās vai komentē viņu izskatu, nerunājot nemaz par mēģinājumiem pieskarties, skaitās normāli un akceptējami.
Un man arī šķiet, ka daļēji sievietes pašas ir vainīgas, jo bieži ar visu attieksmi, ka īsti forši jau šis nav, tiek reaģēts kaut kādā "lalalā, vispār jau smieklīgi" veidā (es gan pati mēdzu šādās situācijās sasmieties, bet tāpēc, ka smiekli ir mana automātiskā coping reakcija, nonākot stresa situācijā - es esmu smējsuies arī, kad pazuda lidmašīnas biļetes - bet man patiešām smieklīga šāda piesiešanās neliekas nekad).
Un jā, es galīgi nedomāju, ka nekad nekādos apstākļos vīrieši nedrīkstētu uzsākt sarunu ar svešām sievietēm vai uz ielas kādai no viņām izteikt komplimentus par izskatu, bet, ja tiešām mērķis ir bijis komplimentēt izskatu, tad ok, forši, tu pateici to, ko gribēji pateikt, un vari iet tālāk, šāda veida situācijas, kas tiešām rada sajūtu par vienkāršu vēlešanos pateikt kaut ko foršu bez vajadzības pēc obligātas reakcijas, man arī neliek justies slikti, bet, ja reakcija tiek "pieprasīta", tad patiešibā tā ir otra cilvēka pazemošana, jo tu kļūsti par kaut kādu objektu, kuru citiem, nez kāpēc, ir tiesības komentēt vai paģērēt kaut kādu konkrētu attieksmi vai vismaz reakciju.
 
 
( Post a new comment )
François Pignon[info]pinjons on July 5th, 2015 - 12:46 am
Nez kādēļ es pat Tevi saprotu.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 5th, 2015 - 12:54 am
Tev arī nepatīk, ka Tev uz ielas piesienas sveši vīrieši? :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
François Pignon[info]pinjons on July 5th, 2015 - 12:56 am
Nu vispār es esmu pietiekami antisociāls lai man riebtos pat telefoniska piesiešanās, neatkarīgi no dzimuma. :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 5th, 2015 - 01:18 am
Jā, kad piesienas tele2 ar savu internetu vai dormeo ar saviem spilveniem, kad es skaidri zinu, ko man vajag, un par to jau esmu informējusi, dzimumam vairs nav nozīmes. :D

bet, ja nopietni, ar visu to, ka man nav īpaši viegli ar svešiem cilvēkiem un es parasti par negaidītiem komunikācijas mēģinājumiem nelecu gaisā aiz sajūsmas, es tomēr šobrīd diezgan spēju izšķirt, kad šis ir ok, bet man vienkārši nepatīk, un, kad uzmanības pievēršanas veids ir neadekvāts pēc būtības.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
François Pignon[info]pinjons on July 5th, 2015 - 01:23 am
Nu es ar parasti komunikāciju ar nepazīstamiem mēdzu uzsākt pats un no citu puses ro uztveru iespējams pārāk paranoiski.
(Reply) (Parent) (Link)
this is a ransom demand: uz asvalta[info]kakjux on July 5th, 2015 - 12:47 am
jā, tas ir drausmīgi, kā vīrieši drīkst atļauties tik daudz, bet sievietes jau tikai izliekas, ka viņām nepatīk.
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 5th, 2015 - 01:04 am
Es gan domāju, ka sievietes daļēji ir pašas vainīgas, bet tad man laikam plašāk jāpaskaidro, kā es to domāju, t.i. - tas neattaisno kretīnisku rīcību, bet tad, kad es sēžu, dusmojos, bet neko nesaku, es skaidri jūtu, ka es esmu upuris, un es ar to necīnos. Līdzīgi, kā es principā domāju, ka dažādas diskriminētas grupas ir daļēji līdzatbildīgas notiekošajā tāpēc, ka gaida, ka kāds no malas atnāks un izglābs, bet tas, protams, nenozīmē, ka kādu diskriminēt ir pareizi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
this is a ransom demand: uz asvalta[info]kakjux on July 5th, 2015 - 01:19 am
tik daudzas sievietes atbalsta klaji seksistu attieksmi pret sevi un citām. un man par to ir ļoti bēdīgi.

bet es arī ne vienmēr sevi aizstāvu skaļi. un man pašai gribētos, kaut es būtu drosmīgāka un norādītu, ka situācijas mēdz būt out of order.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 5th, 2015 - 01:31 am
Jā, man ir grūti ar visa veida situācijām, kurās ir sevi jāaizstāv, jo ir kaut kāda sajūta, ka, ja jau šis notiek, tad, acīmredzot, cilvēku vairākums uzskata, ka šis ir pareizi, bet es mēģinu sev pavaicāt, vai man šāda attieksme ir ok, t.i. es esmu atbildīga par sevi, nevis par kaut kādu mistisku vairākumu, plus, es tiešām domāju, ka lietas lielā mērā strādā pēc "ja tu uzvedies kā slieka, tad kāds tevi samīs" principa, un tomēr tas ir tik grūti, un bieži pietrūkst drosmes un saņemšanās, un tiešām laikam nedaudz arī pašas pārliecības, ka es esmu sieviete/cilvēks, kas nav pelnījis šādu attieksmi, neatkarīgi no sabiedrības, kurā es dzīvoju, uzskatiem.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]nord on July 5th, 2015 - 01:42 am
Bet varbūt tas daļēji vainīgais vairākums, katra atsevišķi jūtās tāpat? Kā ar to smiešanos, nepatīkamās situācijās, kurās vēlme, kaut tās vispār neatgadītos, ir spēcīgāka par vēlmi pretoties, ķiķināt ir normāli ne tikai tev, bet arī visām pārējām, kas smejas, bet tev izskatās vainīgas.
(Reply) (Parent) (Link)
zan[info]zan on July 5th, 2015 - 03:17 am
this.

vislabāk jau ir, kad kāds vēl uzsver, ka tur "nav ko dusmoties", tas ir jāuztver kā kompliments.
(Reply) (Link)
Ūūlę: into the woods[info]chimera on July 5th, 2015 - 09:08 am
es esmu ļ. atklāti demonstrējusi savu nepatiku, uz ko man kavalieri, metuši kažoku uz otru pusi, reiz sāka draudēt ar izrēķināšanos, kad izkāpsim no transporta, jo ārpus tā es gan jau es nebūšot tik drosmīga. bet laikam noraustījās paši, nez.
(Reply) (Link)
[info]ll_ on July 5th, 2015 - 10:03 am
Sorz, ļoti nepatīk tā blame the victim daļa, sievietes pašas vainīgas. Kad tu šādās situācijās smejies, tad tas ir stresa dēļ, bet pārējās smejas smiešanās pēc, tas pats ar nereaģēšanu.
(Reply) (Thread) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on July 5th, 2015 - 12:10 pm
Piekrītu. Man reiz bārā iesita pa dibenu viens un man bija pretīgi un es biju šokā, bet es nervozi iesmējos. Māsa teica, ka es pati vainīga, ka smējos, vajadzēja reaģēt dusmīgi, un man kļuva vēl pretīgāk pēc šāda komentāra no tuva cilvēka. It kā tā būtu sievietes atbildība, ja vīrieši uzvedas kā lopi. Manuprāt sievietes iemācās palikt patīkamas un reaģēt pieklājīgi un necelt traci. Man piemēram ir bail šajās situācijās konfrontēt, jo zinu, ka fiziski nevaru sevi aizstāvēt un vīrieši mēdz palikt agresīvi, ja viņiem aizskar lepnumu. Man riebjas visa šī padarīšana.
(Reply) (Parent) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on July 5th, 2015 - 11:31 am
- nedaudz atņirgt zobus
- demonstratīvi ostīt gaisu
- pateikt kko tipa ``Nag soth yrqtthul zhro...``
- sākt klusi sarunāties ar neesošu blakussēdētāju/ kādu savā somā utt

Bottom line: reaģēt ne skaļi, ne uzkrītoši, bet maksimāli ortogonāli cilvēciskai/ par tādu uzskatāmai reakcijai. Yor limitation is your imagination, protams, paturot vērā likuma prasības un vispārējo humānismu :)

- ja variants kopā ar draugu/ draudzeni - var sākt apspriest šo agresoru izskatu, smaku, izturēšanos, darīt to max indīgi, izdarīt tālejošus secinājumus.

(Reply) (Link)
citaantonija[info]citaantonija on July 5th, 2015 - 01:33 pm
Nujā, ir dažādi cilvēki, pārsvarā ir sastapti tādi, kas liekas mierā, ja stingri pasaku savu nostāju vai atšuju. Sliktākajā gadījumā uzspēlē bravūru, pasakot ojoj. Kopš kādu laiku padzīvoju dienvidos, visādus uzbāzīgas tipus atšūt ir viegli.
(Reply) (Link)
dzīvsudrablapsa[info]iive on July 6th, 2015 - 12:01 am
Trāpīgi teikts. Es arī šādās situācijās jūtu aiz provocējošajiem vārdiem slēpto agresiju, sabīstos, sāku smieties un varbūt pat atbildēt uz frāzēm, kas ir diezgan kretīniskas (piemēram, krieviski runājoši džeki autobusā reiz teica, ka nozagšot grāmatu, ko lasīju, uz ko es atbildēju, ka lai jau tad labāk nopērk oriģinālu un lasa krieviski). Un pēc tam tā pretīgā kauna un gļēvuma sajūta. Un es saprotu, ka nedaru neko labu sabiedrībai, jo īpaši, ja ierēcu kopā ar pusaudžiem, kas kaut ko zirgojas, jo viņi pieņem, ka tad jau tas ir ok. Bet man īstenībā ir bail, ka viņi sāks mani apsaukāt un es saraudāšos vai izdarīšu kaut ko tikpat muļķīgu.
(Reply) (Link)
[info]mirdzums on July 6th, 2015 - 04:34 pm
Cik jauks ieraksts! Es pat pārstāju justies slikti par to, ka viens uzbāzīgs tipiņš sāka raudāt, kad es viņam pateicu, ko domāju par viņa attieksmi.
(Reply) (Link)