Ir nedaudz labāk nekā Homeini laikos, vairāk demokrātijas elementu, plašākas vēlētā prezidenta pilnvaras. Bet tas tiesa, pēc t.s. 1979g.``islāma revolūcijas`` viņi iegāzās bedrē, no kuras vēl ilgi netiks ārā.

jā, es jau sapratu, ka ir nedaudz labāk gan no grāmatas epiloga, gan tā, ko palasīju/paskatījos internetā, bet tāpat baisi.

Jā, pakāst visu var ātri un viegli. Vajag uzmanīties. Tāpēc visāda figņa satversmes preambulā un visāds tikumisms ir tiešām bīstami. Par to ka tas ir risks un kāpēc tas ir risks ir vismaz skaļi jārunā. Krievija patreiz draud iegāzties līdzīgā bedrē, piemēram.

man arī tieši tāpat liekas, un lasot visu laiku salīdzināju Irānas situāciju ar mūsu, bet tad atkal šķiet, ka es esmu stulba paranoiķe.

Es tur biju pirms diviem gadiem, un, kaut arī tur ir Islāma republika, un pēc viņu pašu domām - absolūts totalitārisms, tomēr viņi ir daudz brīvāki nekā mēs Latvijā bijām PSRS laikos.

Sieviešu situācija tur ir daudz beztiesīgāka. Nav dzirdēts, ka padomju tiesību praksē bija diskriminējošas tiesību normas pret sievietēm, pamatojoties vien uz dzimumu, bet Irānā tā ir.

Uz vietas esot, tai skaitā, ģimenē viesojoties, nebūt nelikās tik traki, kā ataino atsevišķu rietumvalstu propaganda. Jā, ir noteiktas prasības pret ģērbšanos, ko lielākā daļa gados jaunu pilsētnieču apiet un gandrīz ignorē, bet nekādas represijas pret to netiku manījusi. Sievietes studē biežāk nekā vīrieši, strādā bankās, muzejos, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, vada automašīnas, ceļo bez vīriešu pavadības - daudz kas no tā nav iedomājams citās islāma zemēs. Mūsu viesģimenē, piemēram, vīrieši piedalījās arī mājsaimniecības darbos - ēdiena gatavošanā, "galda" klāšanā (tas, protams, nav galds, jo ēdiens tiek pasniegts uz grīdas) - situācija, kuru es nespētu iedomāties vairākās man pazīstamās turku, armēņu vai gruzīnu ģimenēs.
Irānietes nav iebiedētas, neizglītotas dūdiņas, un esmu pārliecināta, ka viņas visai drīz atgūs arī savas tiesības nevalkāt lakatus un apmeklēt vīriešu sporta spēles.:)

Aptvuveni par tēmu: 100 years of Iranian history, explained in 11 women's hairstyles

Jā, biju šo redzējusi, labs.

Kā skatās, citā pasaulē tas ir unikāls stāsts par vienu no retajām, ja ne vienīgajām reakcionārajām un konservatīvajām revolūcijām, kad tautas masas atklāti un absolūtā fanātismā pateica nē progresam un rietumiem. Brīnišķīgs žests.

Par to vienprātību viņi paši nebūt neizsakās tik vienprātīgi - vismaz tagad, retrospekcijā raugoties.:)

Tas būtu pašapmāns, ņemot vērā, ka revolūcija sakrita ar tai sekojošu Irākas uzbrukumu un briesmīgu karu, kā rezultātā tiešām visiem vajadzēja saliedēties un vienprātīgoties.

Vienprātība, identificējot ārējo ienaidnieku, nebūt nenozīmēja vienprātību attieksmē pret iekšpolitiskajām pārmaiņām. Es zinu irāņu ģimenes, kuras pēc revolūcijas izceļoja uz AAE un rietumvalstīm tieši pie varas nākušo fundamentālistu, nevis kara ar Irāku dēļ.