Izlasījusi grāmatu par Irānu, iegūglēju (neesmu īpaši zinoša vēsturiskos un ģeogrāfiskos jautājumos) cerībā, ka tur tagad vairs nav Islāma republika, un ļoti noskumu uzzinājusi, ka tomēr ir gan.

Vienmēr, kad es uzzinu, ka kaut kur pasaulē kas šāds joprojām eksistē, pārņem kaut kāda bērnišķīga dusmu un bezspēcības izjūta, un savā ziņā kļūst arī diezgan bailīgi, jo Irānas piemērs, kaut arī kopējā situācija tur ir ļoti atšķirīga, rāda, ka tas, ka kāda valsts ir salīdzinoši progresīva, tomēr nenozīmē, ka vienā dienā viss nevarvarētu kļūt ļoti, ļoti slikti.