Uz vietas esot, tai skaitā, ģimenē viesojoties, nebūt nelikās tik traki, kā ataino atsevišķu rietumvalstu propaganda. Jā, ir noteiktas prasības pret ģērbšanos, ko lielākā daļa gados jaunu pilsētnieču apiet un gandrīz ignorē, bet nekādas represijas pret to netiku manījusi. Sievietes studē biežāk nekā vīrieši, strādā bankās, muzejos, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, vada automašīnas, ceļo bez vīriešu pavadības - daudz kas no tā nav iedomājams citās islāma zemēs. Mūsu viesģimenē, piemēram, vīrieši piedalījās arī mājsaimniecības darbos - ēdiena gatavošanā, "galda" klāšanā (tas, protams, nav galds, jo ēdiens tiek pasniegts uz grīdas) - situācija, kuru es nespētu iedomāties vairākās man pazīstamās turku, armēņu vai gruzīnu ģimenēs.
Irānietes nav iebiedētas, neizglītotas dūdiņas, un esmu pārliecināta, ka viņas visai drīz atgūs arī savas tiesības nevalkāt lakatus un apmeklēt vīriešu sporta spēles.:)