Dienas prieciņi

Šodien es uztaisīju šo - http://www.cetrassezonas.lv/lv/receptes/zupas/recipe.php?id=19398 un bija pavisam neslikti. Katrā ziņā smaržoja dievišķīgi un man radās sajūta, ka esmu sevišķi izmeklēts kulinārs, ko vēl var gribēt? Vēl es uztaisīju nedaudz zemesriekstu sviesta, bet tas bija apbēdinājums, ne tuvu kā veikalos dabūjamais.

Upd: garšotāji novērtēja. Man tagad ir liela iedvesma visu ko darīt, kāpēc gan tirgū zaļumi nevarētu būt visu cauru gadu? Man svaigs baziliks patiesi rada svētku sajūtu!

Vakar es nejauši pagatavoju šampinjonu mērci ar kanēli, kas man atgādināja ko lielisku jau iepriekš ēstu, tāpēc tagad es kļūšu par baharika pārvaldnieku!

Tātad, es liecinu, ka tas iet:
1 ola, pusglāze cukura, 3 lielas ēd.k. krējuma, 4 ēd.k. miltu, vaniļas cukurs un cepampulveris ir viss, kas vajadzīgs, lai uztaisītu mafinus. Nē, man tiešām nebija ne sviesta, ne eļļas, ne linsēklu, un nekāda katastrofa nenotika. Varbūt bez šitā vispār var iztikt, ja tā? Es vēl daudz eksperimentēšu, cerams.
Grūtāk bija tos izcept. Es novilku laiku ēdot kamambērtomātmaizes, dzerot tēju un skatoties Black Books pirmo sēriju, klausoties foršuforšuforšu mūziku, piezvanot uz mājām, un tikai tad saņēmos. Tur, ārā, tagad bija satiekami visi tie, kas parasti slapstās no dienasgaismas, tagad es viņus redzēju cepjam siermaizes, bet drīz vien virtuve jau bija pilnībā mana. Iepildīju mafinus formiņās, pa vidu ieliekot persiku ievārījuma un riekstu šokolādes gabaliņus. 20 minūtes, lasot franču dzeju un gaidot. Voilà! Perfekti smaržo un es pat iztiku bez veikala.
Tagad pat tika eksekūtēti 2, izdzerta vēl viena lielā zaļā tējas krūze, iesākta visai iepriecinoša filma "Easy A" un visas pārestības aizmirstas.
Lūk! Žēl tikai, ka rīt tomēr agri jāceļas.

Šodiena ir zīmīga - mēs pirmo reizi pagatavojām mafinus ar mellenēm fascinējoši zilpelēkā krāsā.

Inese nu jau dienu ir prom, bet es vēl aizvien ar prieku atceros, kā viņa mūs vienmēr pārsteidz ar kaut ko dīvainu. Un nosolījos arī iemācīties gatavot, tik jāsadabū mājās cepeškrāsns (tā būtu prokrastinācija?). Lai nu kā, lūk, ļoti vienkārša ābolu kūkas recepte, kas vienmēr izdodoties:
Mīkla:
1 glāze cukura
1 glāze miltu
1 glāze putraimu
Āboli
x daudzums antonovkas
Nu un visu mīklu vienkārši sajauc, kaut arī tā neizskatās pēc mīklas un kārtām ber mīklu, tad ābolus, tad atkal mīklu un atkal ābolus un tā līdz apnīk. Pa virsu jāsarīvē sviests, par tā daudzumu neesmu pārliecināta, bet vajagot tā, lai kūka paspēj izmirkt. Un laikam viss. Vai arī es kaut ko aizmirsu, bet rezultāts man patika, un recepte šķiet gana vienkārša lai nekļūdītos.

Inese laukos dzīvos visu šo nedēlu un viņas vēlme darboties ir lipīga - šodiem visas mazmeitiņas sēdēja zālītē pie ābeles un taisīja babai lupatu sedziņu - mēs ar Vitu taisījām sloksnītes, bet Inese tamborēja. Tagad jau aplis ir visai liels un izskatās dikti jauki.
Un vēl mēs šodien novācām sīpolus, un es trenējos mest nažus. Man sanāk aizvien labāk, būs jāsāk tēmēt uz tomātiem virs citu galvām. Un mājā jau no pusastoņiem bija Anna - Vitas kārtējā draudzenīte, nesaprotu, kā cilvēks var tik agri celties un vēl ciemos braukt!
Vēl mēs šodien palielinājām slodzi un noskrējām 46 minūtes Istalsnas virzienā un izpētījām Meža kapus. Tādi dīvaini un maziņi. Mūsu plāns šobrīd ir paskriet visos virzienos, jo ir pagalam stulbi tur dzīvot, bet nezināt, kurp ved ceļi.
Kad atgriezāmies, Inese bija sataisījusi ļoti gardas sāļās pankūkas ar biezpienu, tomātiem, zaļumiem, ķiplokiem un sīpoliem. Man patīk, ja mājā ir kāds, kam patīk gatavot un es ceru, ka kādudien es arī tā darīšu (iegaumē recepti!).
Rīt mums ekskursija, bet es pat nezinu uz kurieni! Pīters izgādāja...

Es šodien biju drosmīgs kulinārs un izmēģināju Caramel Sea Salt Dark Chocolate Coins un tas tik tiešām garšoja gana piesaistoši. Varbūt ne gluži mana jaunā mīļākā garša, bet tomēr, bija vērts.
Jo es atklāju, kā gatavot karameles, un cukurs, tas tiešām kūst! KŪST!