Dienas prieciņi - July 6th, 2010

Somebody's home!

Ko tur daudz, viss bija kā parasti, pats svarīgākais secinājums - visu laiku smagākais darbs ir būt uz siena kaudzes, kamēr kāds lielā ātrumā krauj sienu, jo elpot nav ko un kā mērkaķim jāprot vienlaikus ar dakšām pārsviest sienu mazāk apdzīvotos laukumiņos un lēkāt kā trakam, lai visu pieblietētu un šajā karstumā būt saģērbtam itin ziemīgi.

Tagad tie nolāpītie dz.sv., aug. sk. un es atkal būšu brīva.


Gribu laukt uz braukiem!

Beidzot esmu ieguvusi savā īpašumā mūsu klases "Maugļa" lugas ierakstu un man būs iespēja beidzot noskaidrot, vai aktiermākslā jebkad esmu bijusi talantīga. Solās jautrs vakars.
UPD. Protams, ne šis.

Ā, vēl jau jāpiezīmē, ka šodien skolā bija pirmais ar dz. sv. saistītais mītings.
Man okartes zaļš maisiņš ar kaut kādiem nesakarīgiem kuponiem un papīriem, tā skaitā pārtikas un veterinārā dienesta ieteikumi kā ēst rātni un kārtīgi, riebīgi oranža cepurīte, XL tē klekls, atkal jau paveicies, atstarotājs, okartes sākumkomplekts ar vērtību 0,95, kā Elīna piezīmēja, par 5 santīmiem mazāk kā pagājušoreiz, diez cik viņi ar to ietaupa?, dz.sv. informatīvā grāmatiņa un žurnālelis, kā arī lēta paskata, pat ne plastikāta, biedrakarte.
Šoks, trieciens un šausmas, izskatās, ka nozīmītes nav. Ne jau nu ka es tās krātu un spraustu pie sienas paklāja vai vismaz zinātu kur ir iepriekšējās, bet tās tomēr ir tāds jauks pierādījums, ka dz.svētkos ir būts.

Man ļoti patīk, ka mani lauki ir tālu, jo tad es uz tiem varu braukt ilgi un laimīgi 4,5 stundas, darot ko vien es vēlos, visbiežāk - lasot.
- Nu, kas nu tagad labs notiksies, mm?
Tātad, es pabeidzu lielisko Mehānisko apelsīnu. Diemžēl, latviski, tuvākajā laikā jāsadabū eksemplārs angliski salīdzināšanai, kaut tulkojums šķita itin jauks. Un filma, filma, kā gan bez tās! Vispār, tā bija jauka grāmata ko gribēt. Kaut arī nobeigums mani visnotaļ izbrīnīja, es turpināšu priecāties par sākotnējo Aleksu viņa laimīgajās dienās, jauko puisīti ar džentelmeņa goloss.

Un nobeigums:
Bet jūs, ak, mani brāļi, reizumis atcerieties savu mazo Aleksu. Āmen. Un viss šitais cal.

Es gribu atpakaļ, pat ja mani tur negrib, Rīgas pretīgais klimats man galīgi nav piemētots, es sēžu un kūstu pat tagad.

Lūk tas skan jauki - "noplūdis lipīgiem sviedriem, izslāpis un ļauns, cirslītis ...".
Iz fanijas cirslīšpiedzīvojumiem.